Izvarošana laulībā ir noziegums daudzās valstīs, izņēmums daudzās citās valstīs
Apsūdzības par izvarošanu gadījumā laulības imunitātes pamatojumu izvirzīja galvenais tiesnesis sers Metjū Heils grāmatā The History of the Pleas of the Crown, kas publicēta 1736. gadā. Polija pirmo reizi to padarīja par noziedzīgu nodarījumu 1932. gadā.
Vīrietis mēdza pārvest bērnu uz skolu un no tās, policija paziņoja, piebilstot, ka viņš ir nosūtīts tiesas apcietinājumā. (Reprezentatīvs attēls) Indijas likumi par izvarošanu, kas paredz izņēmumu gadījumiem, kad vainīgais ir vīrs, ir cēlušies no parastajiem tiesību aktiem. Indijas Kriminālkodeksa 375. pants, kurā ir definētas izvarošanas, paredz izņēmumu attiecībā uz izvarošanu laulībā, norādot, ka vīrieša dzimumakts ar savu sievu, ja sieva nav jaunāka par piecpadsmit gadiem, nav izvarošana. Pirmdien centrālā valdība Deli Augstākajā tiesā bija iesniegusi zvērestu, apgalvojot, ka laulības izvarošanu nevajadzētu uzskatīt par kriminālatbildību, jo tā var destabilizēt laulības institūciju.
Pamatus laulības imunitātei saistībā ar apsūdzību par izvarošanu izvirzīja galvenais tiesnesis sers Metjū Heils grāmatā The History of the Pleas of the Crown, kas publicēta 1736. gadā, 60 gadus pēc viņa nāves. Viņš rakstīja: “Vīrs nevar būt vainīgs izvarošanā, ko viņš izdarījis pret savu likumīgo sievu, jo pēc viņu savstarpējas laulības piekrišanas un līguma sieva šādā veidā ir atdevusi savam vīram, ko viņa nevar atsaukt. Šī 'Sera Heila netiešās piekrišanas teorija' atrada ceļu visu bijušo Lielbritānijas koloniju tiesību sistēmā, kas pieņēma parasto tiesību sistēmu.
Austrālija septiņdesmito gadu otrā feminisma viļņa ietekmē bija pirmā parasto tiesību valsts, kas 1976. gadā pieņēma reformas, kas padarīja izvarošanu laulībā par noziedzīgu nodarījumu. Divās desmitgadēs pirms tam vairākas Skandināvijas valstis un komunistiskā bloka valstis pieņēma likumus par laulāto izvarošanu, tostarp Zviedriju, Norvēģiju, Dāniju un bijušo Padomju Savienību un Čehoslovākiju. Polija 1932. gadā bija pirmā, kurā tika pieņemts likums, kas to skaidri noteica par noziedzīgu nodarījumu. Kopš 1980. gadiem daudzas parasto tiesību valstis ar likumdošanu ir atcēlušas imunitāti pret laulības izvarošanu. Tajos ietilpst Dienvidāfrika, Īrija, Kanāda, ASV, Jaunzēlande, Malaizija, Gana un Izraēla.
Legalizācija pret laulības izvarošanu ASV no 1970. līdz 1993. gadam visos 50 štatos laulības izvarošanu padarīja par noziegumu. Ņujorkas Apelācijas tiesa 1984. gadā atcēla laulības izņēmumu no viņu kodeksiem. 1986. gadā Eiropas Parlamenta 1986. gada rezolūcijā par vardarbību pret sievietēm tika aicināts kriminalizēt laulātā izvarošanu, ko drīz pēc tam izdarīja vairākas valstis, tostarp Francija, Vācija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga. 1991. gadā Apvienotās Karalistes Lordu palāta atcēla savu vispārējo tiesību principu, ka laulības līgums nozīmē sievietes piekrišanu visām seksuālajām darbībām.
2002. gadā Nepāla atbrīvojās no izņēmuma attiecībā uz izvarošanu laulībā pēc tam, kad tās Augstākā tiesa nolēma, ka tas ir pretrunā konstitucionālajām tiesībām uz vienlīdzīgu aizsardzību un tiesībām uz privātumu. Tajā teikts: Likuma klasifikācija, ka darbība, kas izdarīta pret neprecētu meiteni, kļūst par noziedzīgu nodarījumu un tāda pati darbība, kas izdarīta pret precētu sievieti, lai kļūtu par noziedzīgu nodarījumu, nav saprātīga klasifikācija.
Saskaņā ar ANO sieviešu 2011. gada ziņojumu no 179 valstīm, par kurām bija pieejami dati, 52 bija grozījušas savus tiesību aktus, skaidri nosakot, ka izvarošana laulībā ir noziedzīgs nodarījums. Pārējās valstis ir tās, kuras savos izvarošanas likumos paredz izņēmumu attiecībā uz izvarošanu laulībā, kā arī tās, kurās šāda izņēmuma nav un kurās līdz ar to laulātais var tikt saukts pie atbildības saskaņā ar vispārējiem izvarošanas likumiem.
Dalieties Ar Draugiem:
