Paskaidrots: Kāpēc Armēnijai un Azerbaidžānai atkal ir domstarpības par Kalnu Karabahu
Aizvadītajā nedēļas nogalē uz abu valstu robežas saasinājās spriedze, kā rezultātā gāja bojā vismaz četri Azerbaidžānas karavīri. Pēc slepkavībām Armēnija un Azerbaidžāna bija iesaistījušās mutiskā spļāvībā, apsūdzot otru par pēdējā konflikta izraisīšanu.

Apmēram četras desmitgades teritoriālie strīdi un etniskie konflikti starp Armēniju un Azerbaidžānu Vidusāzijā ir ietekmējuši Kalnu Karabahas reģionu Dienvidkaukāzā. Aizvadītajā nedēļas nogalē uz abu valstu robežas saasinājās spriedze, kā rezultātā gāja bojā vismaz četri Azerbaidžānas karavīri. Pēc slepkavībām Armēnija un Azerbaidžāna bija iesaistījušās mutiskā spļāvībā, apsūdzot otru par pēdējā konflikta izraisīšanu.
6.jūlijā Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs paziņoja, ka miera sarunas ar Armēniju ir apstājušās saistībā ar notiekošo konfliktu starp abām valstīm Kalnu Karabahas reģionā.
Par ko ir šis konflikts?
Konflikts Kalnu Karabahas reģionā sākās pēc Padomju Savienības sabrukuma 80. gadu beigās un turpinājās aptuveni līdz 1994. gadam, uz šo stratēģisko teritoriju pretendējot gan Armēnijai, gan Azerbaidžānai. Toreiz Kalnu Karabahas anklāvā notika Azerbaidžānas boikotēts referendums, kurā iedzīvotāji izvēlējās neatkarību, nevis pievienošanos kādai no abām valstīm.
kandi burruss neto vērtība
Konflikts starp etniskajiem armēņiem un etniskajiem azerbaidžāņiem Kalnu Karabahā sasniedza īpašu zemu līmeni, Armēnijai un Azerbaidžānai apsūdzot viena otru etniskās tīrīšanas rosināšanā. Situācija pasliktinājās, kad Kalnu Karabahas autonomais apgabals, administratīvā vienība, nolēma balsot par pievienošanos Armēnijai, ņemot vērā tās lielo armēņu iedzīvotāju skaitu. Līdz 1992. gadam vardarbība bija palielinājusies un tūkstošiem civiliedzīvotāju bija pārvietoti, liekot starptautiskajām organizācijām pievērst uzmanību.
1994. gada maijā Krievija bija starpnieks pamiera noslēgšanā starp Armēniju un Azerbaidžānu, taču konflikts turpinājās trīs gadu desmitus, un abām pusēm ir bijuši pamiera pārkāpumi un vardarbība.
Kāda ir bijusi situācija kopš pamiera noslēgšanas?
Eksperti saka, ka robeža starp Armēniju un Azerbaidžānu ir bijusi saspringta kopš 2018. gada, īpaši pēc tam, kad Azerbaidžāna pārvietoja karaspēku uz apgabalu netālu no robežas ar Gruziju. Pārtraukumā no vardarbības, ko strīdīgais reģions ir pieredzējis vairāk nekā 30 gadus, pēdējos divus gadus šajā apgabalā ir bijis samērā mierīgs.
2016. gada aprīlī reģions bija īpaši saspringts, jo starp abām valstīm norisinājās vardarbīgas cīņas, ko sāka dēvēt par Četru dienu karu. Kopš tā laika, lai gan reģionā ir bijuši sporādiski uzliesmojumi, tas ne tuvu nebija 2016. gadā.
Izskaidrotstagad ir ieslēgtsTelegramma. Klikšķis šeit, lai pievienotos mūsu kanālam (@ieexplained) un esiet informēts par jaunāko
oda eiichiro neto vērtība
Kas notika pagājušajā nedēļas nogalē?
Uzreiz nebija skaidrs, ar ko sākās šīs cīņas raunds nedēļas nogalē. Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka svētdien artilērijas apšaudē pie Tavušas reģiona Armēnijas ziemeļaustrumos gāja bojā trīs azerbaidžāņu karavīri, bet pirmdien – viens. Vēl pieci karavīri tika ievainoti. Ziņojumi liecina, ka šajā incidentā ievainoti arī divi armēņu karavīri.
Saskaņā ar BBC ziņojumu Azerbaidžāna paziņojusi, ka ir iznīcinājusi armēņu nocietinājumu un artilēriju, kā arī nodarījusi zaudējumus simtiem armēņu karavīru, taču Armēnija šo apgalvojumu ir noliegusi. Pirmdien Azerbaidžānas prezidents dubultoja savas valdības apgalvojumu, ka Armēnija sākusi kaujas, sakot: Armēnijas politiskā un militārā vadība uzņemsies visu atbildību par provokāciju.
Armēnija savukārt paziņoja, ka konfliktu izraisījusi Azerbaidžāna, un Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans pirmdien Ministru kabineta sēdē paziņoja, ka Azerbaidžānas provokācijas nepaliks bez atbildes.
Aizsardzības ministrs bija piebildis, ka Armēnijas spēki neapšauj civilos mērķus Azerbaidžānā un vēršas tikai pret Azerbaidžānas bruņoto spēku inženiertehnisko infrastruktūru un tehniskajām iekārtām.
ed sheeran alga
Kas tālāk Kalnu Karabahā?
Novērotāji uzskata, ka visaptverošs karš starp Armēniju un Azerbaidžānu ir maz ticams vairāku faktoru dēļ. Šajā strīdīgajā reģionā ir simtiem civilo apmetņu, kuru iedzīvotāji tiktu tieši ietekmēti un, iespējams, tiktu pārvietoti, ja starp abām valstīm izceltos kāds liela mēroga karš.
Lai gan pēc pagājušās nedēļas nogales notikumiem Turcija nāca klajā ar paziņojumu, ka tā atbalstīs Azerbaidžānu tās cīņā par tās teritoriālās integritātes aizsardzību, novērotāji uzskata, ka jebkāda militāra eskalācija vēl dziļāk ievilks konfliktā tādas reģionālās lielvaras kā Turcija un Krievija. dod priekšroku Ankarai vai Maskavai.
Ir arī jautājums par naftas un gāzes cauruļvadu tīklu un stratēģiskiem ceļiem, kuriem varētu tikt bloķēta vai pārtraukta piekļuve reģionam kopumā, ja notiktu liela mēroga kaujas. Gan Armēnijai, gan Azerbaidžānai tie radītu tūlītējus izaicinājumus, liekot novērotājiem domāt, ka karš nebūtu abu valstu interesēs.
Dalieties Ar Draugiem: