Paskaidrots: Ko lasīt ozona cauruma izmērā
Ir konstatēts, ka ikgadējais ozona caurums virs Antarktikas ir mazākais kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Kas izraisa caurumu, un ko šī gada nelielā platība nozīmē klimata aizsardzības pasākumu kontekstā?
Ozona slāņa, kas aizsargā planētu no kaitīgajiem saules ultravioletajiem stariem, noārdīšanās tika uzskatīta par nopietnu draudu planētai 80. un 1990. gados, kad klimata pārmaiņas notiek tagad. Lai gan notiekošā un prognozētā klimata pārmaiņu ietekme gandrīz katru dienu atgādina par gaidāmo katastrofu, ir dažas labas ziņas par citu vides apdraudējumu. Ir konstatēts, ka ozona caurums, kas šajā gada laikā veidojas virs Antarktikas reģiona, ir mazākais kopš tā pirmās atklāšanas 1980. 24. oktobrī īsumā ziņots laikrakstā The Indian Express ). Tas notika tikai mēnesi pēc tam, kad ANO Vides programma paziņoja, ka ozona slānis ir gatavs pilnībā atjaunoties mūsu dzīves laikā.
Ozona slāņa, kas aizsargā planētu no kaitīgajiem saules ultravioletajiem stariem, noārdīšanās tika uzskatīta par nopietnu draudu planētai 80. un 1990. gados, kad klimata pārmaiņas notiek tagad. Tomēr gadu gaitā šie draudi lielā mērā ir izkliedēti, jo pasaule ir aizliegusi ražot un lietot lielāko daļu ozona slāni noārdošo vielu. Taču, lai pilnībā atjaunotos ozona slānis, būs nepieciešami vēl 15-45 gadi.
Lasīt | Ayodhya spriedums Paskaidrots: Kas ir nelabvēlīgs īpašums, musulmaņu prasība SC tika noraidīta?
dc jaunais mušu tīkls 2017. gada vērtībā
Kāpēc ozons ir svarīgs?
Ozons (ķīmiski, trīs skābekļa atomu molekula) ir atrodams galvenokārt atmosfēras augšējos slāņos, apgabalā, ko sauc par stratosfēru, no 10 līdz 50 km no zemes virsmas. Lai gan par to runā kā par slāni, ozons atmosfērā atrodas diezgan zemā koncentrācijā. Pat vietās, kur šis slānis ir visbiezākais, uz katriem miljoniem gaisa molekulu ir ne vairāk kā dažas ozona molekulas.
Bet viņi veic ļoti svarīgu funkciju. Absorbējot kaitīgo ultravioleto starojumu no saules, ozona molekulas novērš lielus draudus dzīvības formām uz zemes. UV stari augiem un dzīvniekiem var izraisīt ādas vēzi un citas slimības un deformācijas.
Lasīt | Berlīnes mūra krišana un tā ietekme uz ģeopolitiku
Eksperimentu laikā Antarktīdā 1980. gadu sākumā zinātnieki pamanīja, ka septembrī-novembrī ozona koncentrācija nokritās ievērojami zemāk nekā tika reģistrēta 1950. gados. Pētījumi un satelītu mērījumi apstiprināja izsīkumu, un līdz 1980. gadu vidum zinātnieki sašaurināja tādu rūpniecisko ķīmisko vielu klasi kā hlorfluorogļūdeņraži vai CFC, kas ir iespējamie vainīgie.
Kas izraisa ozona caurumu?
“Ozona caurums” patiesībā nav caurums. Tas ir reģions stratosfērā tieši virs Antarktīdas, kur ozona koncentrācija noteiktos mēnešos ir kļuvusi ārkārtīgi zema. Izsīkšana neaprobežojas tikai ar šo apgabalu, un tā ir notikusi arī citos stratosfēras reģionos, taču īpašu meteoroloģisko un ķīmisko apstākļu kopums, kas rodas virs Antarktīdas septembrī, oktobrī un novembrī, padara šo problēmu daudz akūtāku.
NASA nesen ziņoja, ka šis ozona caurums, kas septembrī parasti izaug līdz aptuveni 20 miljoniem kvadrātkilometru, šogad bija mazāks par pusi no lielāka izmēra, kas ir mazākais, kāds jebkad bijis šajā laikā pēc atklāšanas.
Vai tas ir liels ieguvums?
NASA teica, ka tas varēja notikt tāpēc, ka šogad stratosfērā bija ārkārtīgi augsta temperatūra, nevis cilvēku nepārtrauktie centieni ierobežot ozona noārdīšanos. Zinātnieki ir ziņojuši, ka šā gada septembrī dažos stratosfēras apgabalos temperatūra, kas parasti pārsniedz 100 grādus zem nulles, bija par 30° līdz 40°C augstāka nekā parasti. Agrāk ir novērotas vismaz divas šādas ārkārtas stratosfēras sasilšanas, un abos gadījumos ozona caurums arī tika mērīts kā mazāks nekā parasti. Bet zinātnieki nav pārliecināti, kāpēc šī sasilšana notiek. Šai sasilšanai nav novērota saistība ar zemāko atmosfēras sasilšanu, kas izraisa klimata pārmaiņas.
Taču, lai gan šis ieguvums varētu būt īslaicīgs, ozona slāņa noārdīšanās tiek pastāvīgi ierobežota, pateicoties globālajiem centieniem aizliegt kaitīgu ķīmisku vielu izmantošanu, kas iznīcina ozonu. CFC un līdzīgas ķīmiskās vielas tika plaši izmantotas rūpniecībā, piemēram, saldēšanas, gaisa kondicionēšanas, putu, ugunsdzēšamo aparātu un šķīdinātāju iekārtās.
1989. gada globālais nolīgums, ko sauc par Monreālas protokolu, organizēja starptautisku vienprātību par šo ķīmisko vielu pakāpenisku likvidēšanu. Turpmākajos gados nolīgums nodrošināja vairāk nekā 90% šo ķīmisko vielu izņemšanu no apgrozības. Pirms diviem gadiem Monreālas protokola grozījumi pavēra iespēju ātrāk likvidēt citu līdzīgu savienojumu kopu, ko sauc par hidrofluorogļūdeņražiem jeb HFC, kas tika izmantoti kā pagaidu CFC aizstājēji.
Ietekme uz ozona slāni ir bijusi iepriecinoša. Šā gada septembrī ANO Vides programma paziņoja, ka ozona slāni dažos apgabalos ziemeļu puslodē varētu pilnībā atjaunot līdz 1980. gada līmenim jau 2030. gados. Antarktīdas ozona caurums varētu tikt pilnībā izārstēts līdz 2060. gadiem, teikts tajā. Kopš 2000. gada ozona slāņa daļas ir atjaunojušās ar ātrumu no 1 līdz 3 procentiem ik pēc desmit gadiem.
Ko tas kopumā nozīmē klimata aizsardzības centieniem?
Tā kā Monreālas protokols ir sekmīgs ozona slāni noārdošo vielu likvidēšanā, tas bieži tiek minēts kā paraugs klimata pārmaiņu problēmai. Tomēr piemērs nav īpaši piemērots. Ķīmiskās vielas, uz kurām attiecas Monreālas protokols, tika izmantotas tikai dažās specifiskās nozarēs, un to aizstājēji bija viegli pieejami, pat ja tolaik bija lielāka izmaksu atšķirība. Šo ķīmisko vielu aizlieguma ekonomiskā ietekme un tās radītie traucējumi attiecās tikai uz šīm nozarēm. Gadu gaitā šajās rūpniecības nozarēs ir izdevies samērā vienmērīgi pāriet.
Klimata pārmaiņas, ko izraisa siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir daudz sarežģītāka un visaptverošāka problēma. Oglekļa dioksīda emisija notiek no visvienkāršākās darbības — enerģijas ražošanas un patēriņa. Visām citām darbībām ir nepieciešama enerģija, lai tās vadītu, un tāpēc nav iespējams izvairīties no oglekļa dioksīda emisijām. Pat tā sauktajai atjaunojamajai enerģijai ir oglekļa pēdas nospiedums. Oglekļa dioksīda emisiju samazināšana ietekmē ekonomisko aktivitāti un, savukārt, cilvēku dzīves līmeni. Tāpēc ar klimata pārmaiņu nolīgumiem, piemēram, Kioto protokolu, līdz šim ir izdevies sasniegt ļoti maz, savukārt Parīzes nolīgums saskaras ar kalnup uzdevumu.
Dalieties Ar Draugiem:
