Retrospektīvā nodokļu sistēma: Vodafone lieta un Hāgas tiesas nolēmums
Tiesa arī lūgusi Indiju vairs nevirzīt nodokļu prasību pret Vodafone Group.

Ar vienbalsīgu lēmumu Hāgas Pastāvīgā šķīrējtiesa piektdien nolēma, ka Indijas retrospektīvā prasība 22 100 miljardu apmērā kā kapitāla pieaugums un ieturējuma nodoklis, kas Lielbritānijas telekomunikāciju uzņēmumam uzlikts par 2007. gada darījumu, pārkāpj godīguma un taisnīguma garantiju. ārstēšana. Tiesa jautājusi arī Indijai neizpildīt nodokļu pieprasījumu vairāk pret Vodafone grupu.
Kāds ir gadījums?
2007. gada maijā Vodafone par 11 miljardiem dolāru bija iegādājies 67% Hutchison Whampoa akciju. Tas ietvēra mobilo sakaru biznesu un citus Hutchison aktīvus Indijā. Tā paša gada septembrī Indijas valdība pirmo reizi pieprasīja no Vodafone kapitāla pieauguma un ieturējuma nodokļa Rs 7990 miljardu apmērā, sakot, ka uzņēmumam pirms maksājuma veikšanas uzņēmumam Hutchison vajadzēja atskaitīt nodokli no avota.
Vodafone apstrīdēja prasību Bombejas Augstajā tiesā, kas lēma par labu Ienākumu nodokļu departamentam. Pēc tam Vodafone apstrīdēja Augstākās tiesas spriedumu Augstākajā tiesā, kurā 2012. gadā tika nolemts, ka Vodafone grupas 1961. gada Ienākuma nodokļa likuma interpretācija ir pareiza un ka tai nav jāmaksā nekādi nodokļi par akciju iegādi.
Tajā pašā gadā toreizējais finanšu ministrs, nelaiķis Pranabs Mukherjee, apieja Augstākās tiesas spriedumu, ierosinot grozījumus Finanšu likumā, tādējādi dodot Ienākuma nodokļa departamentam tiesības ar atpakaļejošu spēku aplikt ar nodokli šādus darījumus. Likumu tajā gadā pieņēma Parlaments, un pienākums maksāt nodokļus atkal bija Vodafone. Līdz tam lieta bija kļuvusi bēdīgi slavena kā “retrospektīvā nodokļu lieta”.
Neveiksme politikaiSpriedums par labu Vodafone liecina par neveiksmi valsts retrospektīvajai nodokļu politikai. Tas arī palielina iespēju, ka citas šķīrējtiesas lietas tiks izlemtas līdzīgi.

Kas ir retrospektīva nodokļu uzlikšana?
Kā norāda nosaukums, retrospektīvā nodokļu sistēma ļauj valstij pieņemt noteikumus par nodokļu uzlikšanu noteiktiem produktiem, precēm vai pakalpojumiem un darījumiem, kā arī iekasēt uzņēmumus no laika, kas pagājis pēc likuma pieņemšanas datuma.
Valstis izmanto šo ceļu, lai labotu visas anomālijas savā nodokļu politikā, kas pagātnē ļāva uzņēmumiem izmantot šādas nepilnības. Lai gan valdības bieži izmanto retrospektīvus nodokļu likumu grozījumus, lai precizētu esošos likumus, tas kaitē uzņēmumiem, kas apzināti vai neapzināti interpretējuši nodokļu noteikumus atšķirīgi.
Izņemot Indiju, daudzas valstis, tostarp ASV, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Kanāda, Beļģija, Austrālija un Itālija ir retrospektīvi aplikušas nodokļus uzņēmumiem, kas izmantoja iepriekšējā likuma nepilnības.
Lasiet arī | Ja valdība nolems neiesniegt apelāciju, iespējams, būs jāmaksā 85 miljardi
Kas notika pēc tam, kad Indija pieņēma retrospektīvo nodokļu likumu?
Tiklīdz parlaments 2012. gadā pieņēma grozījumus Finanšu likumā, nodokļu maksāšanas pienākums atkal bija Vodafone. Grozījumu kritizēja investori visā pasaulē, sakot, ka likuma izmaiņas ir perversas.
Retrospektīvais grozījums, kas atcēla valsts augstākās tiesas lēmumu, bija slikti izstrādāts tā plašajos vispārīgajos aspektos, un tajā bija perversa atriebības sajūta, sacīja Nigams Nuggehalli, BML Munjal universitātes Juridiskās skolas dekāns.
Pēc starptautiskās kritikas Indija mēģināja atrisināt šo jautājumu draudzīgā ceļā ar Vodafone, taču nespēja to izdarīt. Pēc jaunās NDA valdības nākšanas pie varas tā paziņoja, ka neradīs jaunas nodokļu saistības uzņēmumiem, kuri izmantos retrospektīvo nodokļu sistēmu.
Līdz 2014. gadam visi telekomunikāciju biroja un Finanšu ministrijas mēģinājumi atrisināt šo jautājumu bija neveiksmīgi. Pēc tam Vodafone grupa atsaucās uz Divpusējā investīciju līguma (BIT) 9. klauzulu, ko Indija un Nīderlande parakstīja 1995. gadā.
Lasiet arī | Izskaidrotās idejas: ko valdība var darīt, lai atdzīvinātu Indijas telekomunikāciju nozari?

Kas ir divpusējais investīciju līgums?
1995. gada 6. novembrī Indija un Nīderlande bija parakstījušas BIT par katras valsts uzņēmumu ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību otras valsts jurisdikcijā.
Starp dažādajiem līgumiem līgumā tad bija noteikts, ka abas valstis centīsies veicināt un veicināt labvēlīgus nosacījumus otras valsts investoriem. Abas valstis saskaņā ar BIT nodrošinātu, ka uzņēmumiem, kas atrodas viena otras jurisdikcijā, vienmēr tiek nodrošināta godīga un vienlīdzīga attieksme un ka tie bauda pilnīgu aizsardzību un drošību otras valsts teritorijā.
Kamēr līgums bija noslēgts starp Indiju un Nīderlandi, Vodafone to izmantoja, jo tā Nīderlandes struktūrvienība Vodafone International Holdings BV bija iegādājusies Hutchinson Telecommunicaton International Ltd Indijas biznesa operācijas. Tādējādi tas kļuva par darījumu starp Nīderlandes uzņēmumu un Indijas uzņēmumu.
BIT starp Indiju un Nīderlandi beidzās 2016. gada 22. septembrī.
Izskaidrotstagad ir ieslēgtsTelegramma. Klikšķis šeit, lai pievienotos mūsu kanālam (@ieexplained) un esiet informēts par jaunāko
Ko teica Hāgas Pastāvīgā šķīrējtiesa?
Viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ Šķīrējtiesa lēma par labu Vodafone, bija BIT un Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) pārkāpums.
2014. gadā, kad Vodafone grupa bija ierosinājusi šķīrējtiesu pret Indiju Šķīrējtiesā, tā to bija darījusi saskaņā ar Indijas un Nīderlandes BIT 9. pantu.
BIN 9.pants nosaka, ka jebkurš strīds starp vienas līgumslēdzējas puses investoru un otru līgumslēdzēju pusi saistībā ar ieguldījumu otras līgumslēdzējas puses teritorijā iespēju robežās ir risināms draudzīgā ceļā pārrunu ceļā.
Otrs bija UNCITRAL šķīrējtiesas reglamenta 3. pants, kurā cita starpā teikts, ka šķīrējtiesas sastāvu nedrīkst kavēt strīdi par šķīrējtiesas paziņojuma pietiekamību, ko galīgi izšķir šķīrējtiesas tiesa. šķīrējtiesa.
Šķīrējtiesa savā lēmumā arī norādīja, ka tagad, kopš ir konstatēts, ka Indija ir pārkāpusi līguma nosacījumus, tai tagad ir jāpārtrauc centieni atgūt minētos nodokļus no Vodafone.
Dalieties Ar Draugiem:
adam james butch nāves cēlonis