Paskaidrots: Kas ir “jūras puņķu” uzliesmojums Turcijā, un kādu ietekmi tas var atstāt uz jūras ekosistēmu?

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka tiks sperti ievērojami soļi, lai atrisinātu problēmu un aizsargātu valsts jūras. Bet kas ir “jūras puņķis” un kā tas izraisīja pašreizējo krīzi?

Aerofoto no Pendikas ostas Stambulas Āzijas pusē, kurā redzama milzīga jūras gļotu masa. (AP foto)

Turcijā ir pieaugušas bažas par vidi saistībā ar “jūras puņķu” uzkrāšanos valsts jūrās — pelēko vai zaļo dūņu kārtu, kas var radīt ievērojamu kaitējumu jūras ekosistēmai.

Turcijas Marmora jūrā, kas savieno Melno jūru ar Egejas jūru, ir bijis lielākais jūras puņķu uzliesmojums. Dūņas pamanītas arī piegulošajā Melnajā un Egejas jūrā.

Tā kā gļotains slānis izplatās pa valsts jūrām, tagad ir steidzami aicinājumi risināt krīzi.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka tiks sperti ievērojami soļi, lai atrisinātu problēmu un aizsargātu valsts jūras. Bet kas ir “jūras puņķis” un kā tas izraisīja pašreizējo krīzi? Mēs paskaidrojam.

Kas izraisa “jūras puņķus” Turcijas jūrās?

‘Jūras puņķi’ ir jūras gļotas, kas veidojas, kad aļģes tiek pārslogotas ar barības vielām ūdens piesārņojuma un klimata pārmaiņu rezultātā. Barības vielu pārslodze rodas, kad aļģes mielojas ar siltu laiku, ko izraisa globālā sasilšana. Ūdens piesārņojums pastiprina problēmu.

Vides eksperti ir teikuši, ka klimata pārmaiņu izraisītā fitoplanktona pārprodukcija un nekontrolēta sadzīves un rūpniecības atkritumu izgāšana jūrās ir izraisījusi pašreizējo krīzi.

Biezais gļotains organisko vielu slānis, kas izskatās kā viskoza, brūna un putojoša viela, ir izplatījies pa jūru uz dienvidiem no Stambulas, kā arī pārklājis ostas un krasta līnijas.

Erdogans ir teicis, ka krīzi izraisa notekūdeņu izmešana jūrā un temperatūras paaugstināšanās. Viņš vainoja slimības uzliesmojumu ar neattīrīta ūdens noplūdi jūrās no tādām pilsētām kā Stambula, kurā dzīvo 16 miljoni cilvēku.

imaqtpie neto vērtība

Pirmo reizi “jūras puņķu” uzliesmojums valstī tika reģistrēts 2007. gadā. Toreiz tas tika novērots arī Egejas jūrā netālu no Grieķijas. Taču pašreizējais uzliesmojums Marmora jūrā ir līdz šim lielākais valsts vēsturē.

Biļetens| Noklikšķiniet, lai savā iesūtnē iegūtu dienas labākos skaidrojumus

Cik smagi krīze var ietekmēt jūras ekosistēmu?

Gļotu augšana, kas uzpeld jūras virspusē kā brūna flegma, nopietni apdraud valsts jūras ekosistēmu. Ūdenslīdēji stāstījuši, ka tas izraisījis masveida zivju bojāeju, kā arī nogalinājis citus ūdens organismus, piemēram, koraļļus un sūkļus.

Gļotas tagad pārklāj jūras virsmu un ir izplatījušās arī 80–100 pēdas zem virsmas. Ja to nekontrolē, tas var sabrukt līdz dibenam un pārklāt jūras dibenu, radot lielu kaitējumu jūras ekosistēmai.

Laika gaitā tas var saindēt visu ūdens dzīvi, tostarp zivis, krabjus, austeres, mīdijas un jūras zvaigznes.

Papildus ūdens organismiem “jūras puņķu” uzliesmojums ir ietekmējis arī zvejnieku iztiku. Viņi stāstījuši, ka dūņas sakrājas viņu tīklos, padarot tos tik smagus, ka saplīst vai pazūd. Turklāt virknes pārklājošais gļots padara tīklus redzamus zivīm un attur no tiem.

Daži makšķernieki arī norādījuši, ka problēma pastāvējusi jau ilgu laiku un ūdens dzīvnieki saindējušies ar atkritumu izgāšanu un globālo sasilšanu. Gadu gaitā to nozveja ir ievērojami samazinājusies, un zivju jūrā ir bijis mazāk. Tas ir pastiprinājis zvejnieku ekonomisko krīzi.

Daži eksperti arī brīdinājuši, ka “jūras puņķi” var izraisīt ūdens pārnēsājamu slimību, piemēram, holēras, uzliesmojumu tādās pilsētās kā Stambula.

Ekologi teica, ka brūnās gļotas, kas peld Turcijas jūrās, liecina par to, kā var tikt bojāta jūras ekosistēma un kāda var būt ietekme uz vidi kopumā, ja netiks veikti nopietni pasākumi, lai risinātu dubulto piesārņojuma un globālās krīzes problēmu. sasilšana.

Kādus pasākumus veic Turcija, lai atrisinātu krīzi?

Prezidents Erdogans ir teicis, ka tiks veikti pasākumi, lai glābtu mūsu jūras no šīs gļotādas katastrofas, kas ved kopā ar Marmora jūru. Es baidos, ja tas paplašināsies līdz Melnajai jūrai... nepatikšanas būs milzīgas. Šis solis mums ir jāsper bez kavēšanās, viņu citē BBC.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans runā vides pasākumā Stambulā 5. jūnijā. (AP foto)

Turcijas vides ministrs Murats Kurums sacīja, ka visa Marmora jūra tiks pārvērsta par aizsargājamo teritoriju. Turklāt tiek veikti pasākumi, lai samazinātu piesārņojumu un uzlabotu piekrastes pilsētu un kuģu notekūdeņu attīrīšanu.

Cerams, ka kopīgiem spēkiem mēs pasargāsim savu Marmoru katastrofu pārvarēšanas plāna ietvaros. Trīs gadu laikā spersim visus nepieciešamos soļus un realizēsim projektus, kas kopīgi glābs ne tikai tagadni, bet arī nākotni, Kurumu citē The Guardian.

susan brubaker david chokachi

Viņš arī sacīja, ka Turcijā otrdien tiek uzsākta lielākā jūras attīrīšanas operācija, un aicināja vietējos iedzīvotājus, māksliniekus un NVO sadoties rokās, lai sniegtu palīdzību. Viņš arī sacīja, ka Turcija ir plānojusi samazināt slāpekļa līmeni jūrā par 40%, kas palīdzētu pārvarēt krīzi.

Tomēr ne visi ir pārliecināti, īpaši pēc tam, kad Erdogana valdošā koalīcija noraidīja galvenās opozīcijas partijas CHP priekšlikumu izveidot parlamentāro komiteju jūras puņķu krīzes izmeklēšanai.

Koģenerācijas likumdevējs Ali Oztunks ir aicinājis Erdogana valdību apstiprināt Parīzes vienošanos par klimata pārmaiņām, kuras mērķis ir samazināt oglekļa emisijas un samazināt globālo temperatūru.

Marmora jūra ir iekšēja jūra, taču diemžēl tā kļūst par iekšzemes tuksnesi nepareizas vides politikas dēļ, viņš sacīja AFP, piebilstot, ka valdībai būtu jāpiemēro stingri sodi atkritumu apglabāšanas iekārtām, kas neievēro noteikumus.

Mustafa Sari, Bandirma Onyedi Eylül Universitātes Jūrniecības fakultātes dekāns Al Jazeera sacīja, ka brīdinājis par krīzi pirms vairāk nekā gada, taču nekas netika darīts. Viņš norādīja, ka neattīrīti atkritumi un lauksaimniecības noteces jau gadu desmitiem tiek izlietas tieši jūrā. 40 gadus tas ir darīts nepareizi. Tam nav viena konkrēta iemesla, bet gan daudzas problēmas. Visi ir vainīgi. Šis ir pēdējais brīdinājums, ka mums kaut kas jādara lietas labā, viņš teica.

Pieaug bažas arī par prezidenta Erdogana 15 miljardu dolāru vērto Stambulas kanāla megaprojektu, kura mērķis ir izrakt gandrīz 17 km garu kanālu starp Melno un Marmora jūru. Ekologi ir iebilduši, ka šī kustība varētu nopietni kaitēt jau tā slimajai jūras ekosistēmai.

Profesors Bairams Ozturks no Turcijas Jūras pētniecības centra BBC sacīja, ka, ja vien netiks veikti jauni ieguldījumi notekūdeņu attīrīšanai un attīrīšanai, kas tiek izsūknēti no Stambulas, krīzei nebūs ilgtermiņa risinājuma.

Dalieties Ar Draugiem: