Paskaidrots: kas ir G7?

G7 pamatā ir pašreizējo G7 dalībvalstu, izņemot Kanādu, tikšanās, kas notika 1975. gadā.

Grupa 7 (G7) ir neformāla septiņu valstu grupa — ASV, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un Apvienotā Karaliste, kuras vadītāji ik gadu rīko samitu ar Eiropas Savienības un citiem uzaicinātajiem. Dalībvalstis kopā veido 40% no pasaules IKP un 10% no pasaules iedzīvotājiem. Atšķirībā no citām struktūrām, piemēram, NATO, G7 nav juridiskas pastāvēšanas, pastāvīgs sekretariāts vai oficiāli locekļi. Tai arī nav saistošas ​​ietekmes uz politiku, un visi G7 sanāksmēs pieņemtie lēmumi un saistības ir jāratificē neatkarīgi no dalībvalstu pārvaldes iestādēm.

2015. gada 40 neto vērtība

G7 pamatā ir pašreizējo G7 dalībvalstu, izņemot Kanādu, tikšanās, kas notika 1975. gadā. Tajā laikā pasaules ekonomika bija lejupslīdes stāvoklī OPEC naftas embargo dēļ. Enerģētikas krīzei saasinoties, ASV finanšu ministrs Džordžs Šulcs nolēma, ka lielajiem pasaules spēlētājiem būtu izdevīgi savstarpēji koordinēt makroekonomiskās iniciatīvas. Pēc šī pirmā samita valstis vienojās tikties katru gadu, un gadu vēlāk Kanāda tika uzaicināta grupā, kas iezīmēja oficiālo G7 izveidi, kādu mēs to zinām. Eiropas Komisijas prezidents tika aicināts pievienoties sanāksmēm 1977. gadā, un pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā un tam sekojošā attiecību atkušņa starp Austrumiem un Rietumiem 1998. gadā grupai tika uzaicināta pievienoties arī Krievija. Pēc tam grupa tika nosaukts par G8 līdz 2014. gadam, kad Krievija tika izraidīta par Krimas aneksiju no Ukrainas.

Prezidents Džo Baidens un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ierodas divpusējās tikšanās laikā pirms G-7 samita ceturtdien, 2021. gada 10. jūnijā, Karbisbejā, Anglijā. (AP)

G7 sanāksmju prezidentūru katru gadu pēc kārtas ieņem katra no septiņām valstīm. Prezidējošā valsts ir atbildīga par sanāksmes organizēšanu un rīkošanu. Apvienotā Karaliste ir G7 prezidējošā valsts 2021. gadā, un šī sestdiena ir organizējusi konferenci Carbis Bay viesnīcā Kornvolā. Oficiālās sanāksmes sāksies sestdienas rītā, un viesu valstis ieradīsies pēcpusdienā. Šogad Indija, Dienvidkoreja un Austrālija ir uzaicinātas piedalīties G7 sammitā kā viesi. Samita noslēgumā Apvienotā Karaliste publicēs dokumentu ar nosaukumu komunikē, kurā būs izklāstīts, par ko tikšanās laikā panākta vienošanās.

Grafiks

G7 samits ir forums dalībvalstīm, lai apspriestu kopīgās vērtības un bažas. Lai gan sākotnēji tā koncentrējās uz starptautisko ekonomisko politiku, 80. gados G7 paplašināja savas pilnvaras, iekļaujot arī jautājumus, kas saistīti ar ārpolitiku un drošību. Pēdējos gados G7 vadītāji ir tikušies, lai formulētu kopīgus risinājumus izaicinājumiem, kas ietver terorisma apkarošanu, attīstību, izglītību, veselību, cilvēktiesības un klimata pārmaiņas.

Galvenās norises

G7 samits ir bijis vairāku globālu iniciatīvu dzimšanas vieta. 1997. gadā G7 valstis vienojās piešķirt 300 miljonus USD, lai ierobežotu Černobiļas reaktora sabrukšanas sekas. Pēc tam 2002. gada samitā locekļi nolēma sākt koordinētu reakciju, lai cīnītos pret AIDS, tuberkulozes un malārijas draudiem. Viņu pūliņi noveda pie Pasaules fonda izveides — novatoriska finansēšanas mehānisma, kas ir izmaksājis vairāk nekā 45 miljardus USD palīdzības veidā un saskaņā ar tās tīmekļa vietni , ir izglābis vairāk nekā 38 miljonu cilvēku dzīvības. Pavisam nesen Globālā Apollo programma tika uzsākta no 2015. gada G7 samita sanāksmes. Apollo programmu, kas izstrādāta, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, izmantojot tīras enerģijas pētniecību un izstrādi, Apvienotā Karaliste izstrādāja, taču tai neizdevās radīt vilces spēku, līdz pārējās G7 valstis piekrita to atbalstīt. Programma aicina attīstītās valstis no 2015. līdz 2025. gadam apņemties tērēt 0,02 % no sava IKP klimata pārmaiņu apkarošanai; summa, kas kopā būtu USD 150 miljardi 10 gadu periodā.

Neskatoties uz sasniegumiem, G7 ir arī izpelnījies ievērojamu kritiku un ir bijis iesaistīts vairākos strīdos. Līdz 80. gadu vidum G7 sanāksmes notika diskrēti un neformāli. Tomēr pēc diskusijām G7 samitā 1985. gadā dalībvalstis parakstīja Plaza Accords — vienošanos, kas būtiski ietekmēja pasaules valūtas tirgus. Viņu rīcība izraisīja spēcīgu starptautisku pretreakciju, un citas valstis sarūgtināja fakts, ka nelielas valstu grupas sanāksmei var būt tik nesamērīga ietekme uz pasaules ekonomiku. Pēc šīs atbildes reakcijas G7 sāka iepriekš paziņot savu sanāksmju darba kārtību, lai tirgi varētu sagatavoties iespējamām izmaiņām globālajā makroekonomikas politikā. Tomēr vairākas valstis un indivīdi joprojām uztver G7 kā ekskluzīvu, slēgtu grupu, kas nekaunīgi īsteno savu varu pār citām tautām. Rezultātā praktiski katrs samits kopš 2000. gada valstī, kurā tas norisinājās, ir pieredzēts ar protestiem un demonstrācijām.

Donalda Trampa ievēlēšana 2016. gadā arī izraisīja zināmu nesaskaņu starp G7 dalībvalstīm. Pirms G7 samita Sicīlijā 2017. gadā Tramps atteicās atkārtoti piesaistīt ASV 2015. gada Parīzes klimata nolīgumam un kritizēja Vāciju par tās tirdzniecības pārpalikumu, draudot bloķēt ASV Vācijas automašīnu importu. Atbildot uz to, Vācijas kanclere Angele Merkele apšaubīja G7 saliedētību, sakot, ka pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara Eiropai ir jāņem liktenis savās rokās. Tā gada G7 samitā dalībvalstis spēra neparastu soli, izslēdzot ASV no pēdējā paziņojuma, norādot, ka ASV joprojām apsver savu lomu Parīzes nolīgumā. Pēc 2018. gada samita Tramps savulaik izraisīja domstarpības, tviterī ierakstot savu atteikšanos apstiprināt oficiālo G7 paziņojumu, jo viņu aizvainoja Kanādas premjerministra Trudo komentāri preses konferences laikā. Togad to jautāja arī Tramps Krievija tiks atjaunota grupā , ieteikums, ko noraidīja citas valstis. 2020. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ pirmo reizi tika atcelts G7 samits.

Indija

G7 ir kritizēts par to, ka pēdējās desmitgadēs ir novecojis un neefektīvs, jo tas ir izslēgts no divām pasaules lielākajām ekonomikām Indijā un Ķīnā. Vairākas ideju laboratorijas ir aicinājušas iekļaut Indiju grupā; tomēr daži iebilst pret to, norādot uz Indijas daudz zemāku IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar citiem štatiem. Lai gan Indija nav oficiāla grupas dalībniece, tā ir uzaicināta uz 2021. gada G7 samitu kā īpašais viesis, tādējādi šogad premjerministrs Modi ir jau otro reizi aicināts piedalīties diskusijās. Indija būs īpaši ieinteresēta sarunās saistībā ar globālo vakcīnu piegādi kā galveno vakcīnu ražotāju un patērētāju.

Dalieties Ar Draugiem: