Paskaidrots: kā Indijas Izglītības ministrija kļuva par “HRD ministriju” un pēc tam atgriezās, lai aptvertu izglītību

Indijai bija Izglītības ministrija kopš neatkarības laika līdz 1985. gadam, kad Rajiv Gandhi valdība mainīja nosaukumu uz Cilvēktiesību ministriju un padarīja vairākus saistītos departamentus par savu daļu. LAD jau sen iestājas par atgriešanos pie sākotnējā nosaukuma.

Ramesh Pokhriyal Nishank, pēdējais, kurš uzņēmās vadību par Cilvēktiesību aizsardzības ministriju. (Fails)

Savienības Ministru kabinets trešdien (29. jūlijā) apstiprināja pārdēvēšanu Cilvēkresursu attīstības ministrijas (Cilvēkresursu attīstības) ministrijas (Cilvēkresursu attīstības ministrija) iniciatīvu Izglītības ministrijai, lai skaidrāk definētu tās darbu un fokusu.

Līdz ar pārdēvēšanu ministrija atguva nosaukumu, ar kādu tā bija sākusies pēc neatkarības atgūšanas, bet kas tika mainīts pirms 35 gadiem, kad premjerministrs bija Radživs Gandijs.

Kas bija daži no Indijas agrīnajiem izglītības ministriem?

Ministriju, kas bija vērsta uz izglītību no sākumskolas līdz universitātes līmenim, tās pirmajos gados vadīja daži Indijas politikas cienītāji.

Vairāk nekā desmit gadus pēc neatkarības atgūšanas ministriju vadīja Maulana Abul Kalam Azad. Viņam sekoja Kalulals Šrimali un izcilais jurists M. C. Čagla, un starpbrīžos portfeli īsu brīdi turēja dzejnieks-pedagoģisks Humajuns Kabirs.

vance degeneres neto vērtība

Vēlāk Indijas izglītības ministru vidū bija Fahruddins Ali Ahmeds, kurš kļuva par prezidentu, pedagogi Triguna Sen un S Nurul Hasan, ekonomists un izglītības speciālists VKRV Rao, vēlākā Rietumbengālijas galvenā ministre Sidharta Šankara Reja, zinātniece-politiķe Karana Singa, un vecākie vadītāji B Shankaranand un SB Chavan.

Pēdējais Indijas izglītības ministrs bija K C Pants, kurš šajā amatā strādāja 1984.–1985. gadā, pēc tam ministrijas nosaukums tika mainīts.

Lasiet arī | Jaunās izglītības politikas lasīšana

Kādos apstākļos Izglītības ministrija kļuva par HRD?

Kļūstot par premjerministru 1984. gadā, Radživs Gandijs, kurš bija apņēmis sevi ar jaunu padomnieku pulku, vairākās jomās izrādīja nemierīgu pārmaiņām un inovācijām. Viņš pieņēma ierosinājumu, ka visas ar izglītību saistītās nodaļas ir jāsaliek zem viena jumta.

Rajivs Gandijs pieņēma ierosinājumu, ka visas ar izglītību saistītās nodaļas ir jāapvieno zem viena jumta.

1985. gada 26. septembrī Izglītības ministrija tika pārdēvēta par Cilvēkresursu attīstības ministriju, un P. V. Narasimha Rao tika iecelts par ministru.

Saistītie departamenti, piemēram, Kultūras un Jaunatnes un sporta departamenti, tika nodoti Cilvēktiesību ministrijas pakļautībā, un tika iecelti valsts ministri. Pat Sieviešu un bērnu attīstības departaments, kas ar 2006. gada 30. janvāri kļuva par atsevišķu ministriju, bija Savienības Cilvēktiesību aizsardzības ministrijas pakļautībā.

Akadēmiskās aprindās bija iebildumi, kas sūdzējās, ka valstī vairs nav departamenta ar “izglītību” tās nosaukumā. Daži laikraksti rakstīja ievadrakstus, kritizējot nosaukuma maiņu.

Taču lēmums bija pieņemts, un pēc tam, 1986. gadā, valdība noteica jaunu izglītības politiku – otro valsts vēsturē un tādu, kurai vajadzēja pastāvēt līdz šim.

Arī sadaļā Izskaidrots | Moratorijs beidzas pēc mēneša. Lūk, kā pārvaldīt mājokļa kredītu

Vai arī pēc tam ministrijā tika veiktas izmaiņas?

Jā, ik pa laikam tika veiktas izmaiņas. Pēc tam, kad 1998. gadā Atals Bihari Vajpayee kļuva par premjerministru, valdība nolēma atdalīt Kultūras departamentu no Cilvēktiesību ministrijas. 1999. gada oktobrī tika izveidota jauna Kultūras ministrija, kuras vadībā bija nelaiķis Anants Kumars.

Arī Jaunatnes departaments tika atdalīts no Cilvēktiesību ministrijas, un Anantam Kumaram tika uzticēta arī šī jaunā ministrija. Ar šiem Vajpayee valdības lēmumiem Cilvēktiesību aizsardzības ministrija palika “HRD” tikai nosaukumā – praktiski tā atkal kļuva par izglītības ministriju.

Kas ir bijuši Indijas cilvēkresursu aizsardzības ministri?

Narasimha Rao amatā sekoja vairāki politiski smagsvari. Rajiv valdībā viņu nomainīja P Šivšankars; un V. P. Singhs, pēc kļūšanas par premjerministru 1989. gadā, vadīja ministriju ar sevi.

Pēc tam, kad 1991. gadā Rao kļuva par premjerministru, portfelis vispirms tika Ardžunam Singam un pēc tam Madhavrao Scindijai, un pats Rao uz neilgu laiku pārņēma vadību.

Savas pirmās 13 dienu valdības laikā 1996. gadā Vajpayee paturēja ministriju pie sevis. S. R. Bommai bija HR ministrs H D Deve Gowda un I K Gujral valdībā, un pēc Vajpayee atgriešanās 1998. gadā Murli Manohars Džoši vadīja ministriju līdz 2004. gadam.

Ardžuns Sings atgriezās cilvēkresursu ministra amatā saskaņā ar UPA-1, un pēc tam viņu nomainīja Kapils Sibals un M. M. Pallam Raju. Narendra Modi valdībās kopš 2014. gada ministriju vadīja Smriti Irani, Prakash Javadekar un tagad Ramesh Pokhriyal ‘Nishank’.

Ministrijā pašlaik ir divi departamenti – Skolu izglītības un lasītprasmes un Augstākās izglītības departamenti.

billy corgan neto vērtība

Izskaidrotstagad ir ieslēgtsTelegramma. Klikšķis šeit, lai pievienotos mūsu kanālam (@ieexplained) un esiet informēts par jaunāko

Kāds ir atgriešanās “Izglītības ministrijā” fons?

LAD aprindās jau ilgu laiku iestājas par atgriešanos pie ministrijas sākotnējā nosaukuma, taču Vajpayee valdība, kas bija pretrunā par apgalvojumiem par mācību grāmatu pārrakstīšanu, nespēra pasākumus šajā virzienā.

MHRD vietne, kas paziņo par izmaiņām. (Foto: ekrānuzņēmums)

LAD avoti vēsta, ka ideja par pārdēvēšanu vairākkārt apspriesta Sangh Shiksha Samooh (izglītības nozarē saistītu organizāciju grupa) sanāksmēs Modi valdības pēdējo sešu gadu laikā. un ka dažas no šīm organizācijām bija arī iesniegušas rakstiskus iesniegumus šajā sakarā.

2018. gada 29. septembrī, kad Javadekars bija cilvēktiesību aizsardzības ministrs, konferencē par akadēmisko vadību izglītībā atdzimšanai Ņūdeli Vigyan Bhawan, ko organizēja Indiras Gandijas Nacionālais mākslas centrs, premjerministrs Modi tika lūgts pārdēvēt ministriju par Izglītības. Ministrija. Modi bija atklājis konferenci, un Javadekars to bija pabeidzis.

Starp apjomīgajiem ierosinājumiem, ko valdība saņēma apspriedēs par Dr. K. Kasturirangan komitejas sagatavoto jaunās izglītības politikas projektu, bija vairāki, kas prasīja Cilvēktiesību aizsardzības ministrijas pārdēvēšanu, sacīja avoti.

Dalieties Ar Draugiem: