Paskaidrots: Kāpēc Šveice noraidīja visaptverošu ES līgumu

Sarunas cieta neveiksmi, jo abas puses nespēja vienoties par tādiem jautājumiem kā ES pilsoņu pilnīga piekļuve Šveices darba tirgum.

Šveices valsts karogs un Eiropas Savienības karogs redzami pie Eiropas Komisijas ēkas Briselē, Beļģijā, 2021. gada 23. aprīlī. (Reuters Photo)

Šveice trešdien atvadījās no gadiem ilgajām sarunām ar Eiropas Savienību par ierosināto visaptverošo vienošanos, kas būtu uzlabojusi tās attiecības ar bloku, kuras pašlaik regulē vairāk nekā 120 divpusēju līgumu raibums.

Sarunas cieta neveiksmi pēc tam, kad abas puses nespēja vienoties par tādiem jautājumiem kā ES pilsoņu pilnīga piekļuve Šveices darba tirgum, un sagaidāms, ka sabrukums kavēs turpmākās attiecības, jo vairākas esošās vienošanās kļūs novecojušas vai zaudē spēku.

Biļetens| Noklikšķiniet, lai savā iesūtnē iegūtu dienas labākos skaidrojumus

Sarunu pārtraukšana ar Alpu valsti varētu ietekmēt arī ES spēju pilnveidot savas turpmākās attiecības ar Apvienoto Karalisti, kas pēc smeldzīgā Brexit procesa beidzot ir atdalījusies no bloka.

Saiknes starp Šveici un ES

Šveice ir ES ceturtais lielākais tirdzniecības partneris, un to ieskauj ES valstis. Apmēram 14 000 ES pilsoņu dzīvo Šveicē, kuras kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 85 000 000. Apmēram 3,4 000 000 ceļo pāri robežai, lai strādātu Šveices rūpniecībā. ES ir Šveices lielākais tirdzniecības galamērķis, un 2020. gadā valsts uz bloku eksportē preces un pakalpojumus 160 miljardu eiro vērtībā.

Attiecības starp abiem partneriem balstās uz vairāk nekā 120 atsevišķu līgumu pamata, kas ES ir radījis vilšanos jau ilgu laiku. Atšķirībā no Apvienotās Karalistes Šveicei ir piekļuve ES vienotajam tirgum un tā uztur atvērtas robežas.

Kāpēc bija vajadzīgs pamatlīgums?

ES jau gadiem ilgi bija centusies panākt institucionālu pamatnolīgumu ar Šveici un izplatījusi faktu lapu, kurā norādīts, kā kopīgu noteikumu trūkums novestu pie tā, ka Alpu valsts zaudēs savu “priviliģēto” statusu ar bloka elektroenerģijas sistēmu. Associated Press norāda, ka pamata vienošanās trūkums kavēja Šveices gaisa pārvadātāju piekļuvi ES iekšējam tirgum.

ES norādīja, ka visaptverošas vienošanās trūkums varētu arī kavēt sadarbību darba tirgū, veselības nozarē, izglītībā un pētniecībā.

gary v neto vērtība

Sarunas par visaptverošu vienošanos sākās 2014. gadā un tika paātrinātas pēc Brexit referenduma 2016. gadā, pēc tam, kad ES līderi bažījās, ka Apvienotā Karaliste varētu minēt Šveices piemēru kā pierādījumu vienotā tirgus priekšrocību izvēlei, vienlaikus paliekot ārpus bloka formālajām prasībām. struktūra, kā norāda Financial Times. Abas puses vienojās par darījuma projektu 2018. gadā, bet Šveices valdība lūdza laiku konsultēties ar vietējiem partneriem par tā īstenošanu.

Tātad, kas izraisīja sarunu neveiksmi?

ES bija pieprasījusi saviem pilsoņiem pilnīgu piekļuvi Šveices darba tirgum, tostarp tiem, kas meklē darbu. Šveices federālā padome bija pret to, jo tas būtu devis sociālā nodrošinājuma tiesības tiem pilsoņiem, kas nav Šveices pilsoņi, ko Kasiss nosauca par nevēlamu paradigmas maiņu.

Migrācija no ES ir strīdīgs jautājums Šveicē, kur pašlaik parlamentā lielākais vietu skaits ir populistiskai, nacionālistiskai partijai. 2014. gadā Šveices iedzīvotāji apstiprināja referendumu ar nosaukumu Apturēt masveida migrāciju, kura mērķis ir ierobežot ES pilsoņus valstī. Politiskie pretinieki mājās arī kritizēja līguma projektu, jo tas pārkāpj Šveices suverenitāti.

Eksperti saka, ka Šveices valdībai būtu bijis grūti panākt līguma apstiprināšanu savās mājās, jo tas būtu jāatbalsta valsts mēroga referendumā ar kopējo vairākumu, kā arī vairākumu no valsts 36 kanoniem vai štatiem.

Cassis teica, ka Šveices valdība ir pavadījusi vairākus gadus, precizējot savu imigrācijas politiku, lai nodrošinātu sociālo mieru, un ka tā nevēlas izjaukt šo līdzsvaru.

Kā partijas ir reaģējušas uz sabrukumu?

Šveices aiziešana no sarunām izpelnījās aizrādījumu no ES izpildkomisijas, kas lēmumu nosauca par vienpusēju un paziņoja, ka esošie divpusējie līgumi nav piemēroti pašreizējām saitēm. Komisija paziņoja, ka rūpīgi analizēs Šveices paziņojumu, taču uzstāja, ka visiem, kam ir piekļuve ES vienotajam tirgum, ir jāattiecina tādi paši nosacījumi.

Savukārt Cassis sacījis, ka Šveice vēlējusies uzturēt ciešas attiecības ar ES, taču norādījusi, ka viņa valsts nesaņem no bloka pelnīto cieņu. Viņš teica: 'Mēs vēlamies, lai pret Šveici tiktu piemērota vienlīdzīga attieksme salīdzinājumā ar citām trešām valstīm (ārpus ES), neatkarīgi no tā, vai runa ir par sadarbību vai vienlīdzīgu standartu atzīšanu.

Cassis arī sacīja, ka Šveice vēlas saglabāt savas saites, kas balstītas uz divpusējām attiecībām, un ka citas sarunas varētu turpināties, neskatoties uz plašās vienošanās neveiksmi. Viņš arī sacīja, ka strupceļu nevajadzētu salīdzināt ar Brexit, nosaucot to tieši pretējo. Cassis teica: Viņi (briti) spēra soli atpakaļ un vēlējās pilnībā distancēties. Tātad tā ir pavisam cita loģika nekā Brexit, un mēs neesam klints malā.

Dalieties Ar Draugiem: