Paskaidrots: Kāpēc ES augstākā tiesa ir atļāvusi darba devējiem aizliegt galvassegas darbā
Galvas lakats Eiropā jau gadiem ir bijis strīdu un debašu centrā. Vairākās valstīs tiesas ir varējušas noteikt ierobežojumus reliģisko simbolu vai tērpu uzvilkšanai darba vietā, kā arī sabiedriskās vietās.
Sieviete ar lakatu, tradicionālu islāma sieviešu kleitu, staigā pa Berlīnes Neukoelln rajona ielu. (AP foto: Markuss Šreibers, fails) Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības augstākā tiesa atkārtoti apstiprināja, ka uzņēmumi Eiropā var aizliegt sievietēm darbā valkāt lakatus, un šis lēmums izraisīja plašu cilvēktiesību aktīvistu un musulmaņu valstu nosodījumu par islamofobijas nomierināšanu.
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana preses sekretārs Ibrahims Kalins tviterī ierakstīja Eiropas Savienības Tiesas lēmums par galvas lakatu darba vietā. svētdiena.
| Ko rāda un slēpj islāma plīvursLuksemburgā bāzētās Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) spriedums neaprobežojās tikai ar galvas lakatiem. Tas attiecas uz visiem redzamajiem reliģiskās un politiskās pārliecības simboliem. Tiesa norādīja, ka bloka 27 dalībvalstīm būs jāpamato, vai darba devējam ir patiesa vajadzība aizliegt šos reliģiskos marķierus.
Biļetens| Noklikšķiniet, lai savā iesūtnē iegūtu dienas labākos skaidrojumus
Kas noveda pie jaunākā Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma?
Spriedums bija balstīts uz atsevišķām lietām, kuras tiesā iesniegušas divas vācu musulmaņu sievietes, kuras tika atstādinātas no darba par hidžabu nēsāšanu. Abas sievietes, no kurām viena strādāja bērnu aprūpes centrā Hamburgā, bet otra bija kasiere aptiekā, nebija valkājušas lakatus, kad viņas sāka strādāt pie sava darba devēja. Viņi adoptēja hidžabus pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma.
Saskaņā ar tiesas dokumentiem abām sievietēm teikts, ka lakata uzlikšana nav atļauta. Bērnu aprūpes centra darbiniece divas reizes tika atstādināta no amata, jo viņa atteicās novilkt lakatu, savukārt aptiekas darbiniece tika pārcelta uz mazāk pamanāmu amatu, kur viņai nebija tik daudz jāsazinās ar klientiem.
ES augstākā tiesa šodien atkal apstiprināja darba devēju tiesības atlaist musulmaņu sievietes no darba par lakata nēsāšanu, ja to attaisno neitralitātes jēdziens. Šķiet, ka arī EKT atzīst, ka tas ir diskriminācijas veids ????? pic.twitter.com/mMwYdJoHwr
gilberta gottfrīda neto vērtība
— Mērīns (@MehreenKhn) 2021. gada 15. jūlijs
Tiesa norādīja, ka uzņēmuma politika, kas aizliedz darbiniekiem darba vietā valkāt redzamas politiskās, filozofiskās vai reliģiskās pārliecības izpausmes formas, nav kvalificējama kā tieša diskriminācija, ja vien tādi paši noteikumi tiek piemēroti reliģiskajiem simboliem un tērpiem dažādās ticībās.
Abos gadījumos Vācijas tiesām beidzot būs jālemj, vai sievietes ir tikušas diskriminētas.
Zīmīgi, ka Vācijā dzīvo vairāk nekā pieci miljoni musulmaņu, padarot tos par lielāko reliģisko minoritāti valstī. Taču debates par galvas lakatiem Eiropā notika krietni pirms EKT jaunākā sprieduma. Tika izskatītas vairākas tādas lietas kā šīs divas, no kurām lielāko daļu iesnieguši pretendenti uz skolotāju amatiem valsts skolās un tiesnešiem tiesās.
| Stiprākais lietus Ķīnā 1000 gadu laikā, izraisot postošus plūdus
Tiesa noteica, ka darba devējiem ir jāizrāda patiesa nepieciešamība pēc aizlieguma – tā varētu būt klientu likumīgas vēlmes vai neitrāla tēla veidošana pret klientiem vai sociālu strīdu novēršana.
Tomēr šim pamatojumam ir jāatbilst darba devēja patiesai vajadzībai, un, saskaņojot attiecīgās tiesības un intereses, valsts tiesas var ņemt vērā savas dalībvalsts īpašo kontekstu un jo īpaši labvēlīgākus valsts noteikumus. par reliģijas brīvības aizsardzību, paziņoja tiesa.
Kāda bija EKT iepriekšējā nostāja attiecībā uz galvas lakatiem?
Galvas lakats Eiropā jau gadiem ir bijis strīdu un debašu centrā. Faktiski ir balstīts uz jaunāko EKT spriedumu par līdzīgu lēmumu Tas tika izgatavots 2017. gadā. Pēc tam ES tiesa paziņoja, ka uzņēmumi var aizliegt darbiniekiem valkāt jebkādus redzamus reliģiskus simbolus, tostarp galvassegas, ievērojot īpašus nosacījumus. Arī toreiz spriedums izraisīja milzīgu sašutumu aktīvistu un musulmaņu pasaules vidū.
Debates par galvas lakatiem Eiropā
Gadu gaitā visā Eiropā daudzas tiesas ir varējušas noteikt ierobežojumus reliģisko simbolu vai tērpu uzvilkšanai darba vietā, kā arī sabiedriskās vietās, piemēram, parkos. Piemēram, Francija 2004. gadā aizliedza valkāt hidžabu valsts skolās. Pēc tam 2014. gadā valsts augstākā tiesa apstiprināja musulmaņu dienas aprūpes darbinieka atlaišanu par lakata nēsāšanu privātskolā, kurā visās skolās tika pieprasīta reliģiskā neitralitāte. darbiniekiem.
Pavisam nesen Francijas Senāts strīdīgs “pretseparātisma” likumprojekts izraisīja plašus protestus, kritiķiem nosodot to par musulmaņu kopienas izcelšanu. Ierosināto iniciatīvu ietvaros, lai palīdzētu veicināt sekulārismu, Senāts cenšas noteikt aizliegumu meitenēm, kas jaunākas par 18 gadiem, valkāt hidžabu publiskās vietās. Haštags #HandsOffMyHijab tika plaši izplatīts sociālajos medijos vairākas nedēļas.
Arī tādas valstis kā Beļģija, Austrija un Nīderlande ir pieņēmušas likumus, kas aizliedz pilnu seju aizsedzošu plīvuru izmantošanu sabiedriskās vietās. Tomēr hidžābs, kas aptver tikai plecus un galvu, nav iekļauts šajos aizliegumos. Taču Austrijas konstitucionālā tiesa īpaši nolēma, ka likums, kas aizliedz meitenēm, kas jaunākas par 10 gadiem, valkāt galvassegas skolās, ir diskriminējošs.
2016. gadā Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja, ka visu seju aizsedzošu plīvuru nēsāšana ir jāaizliedz visur, kur tas ir likumīgi iespējams.
Kā valstis ir reaģējušas uz lakatu aizliegumu?
Starp skaļākajām balsīm, kas iebilst pret EKT spriedumu, ir Turcijas kabineta ministri. Tas mudināja prezidenta Erdogana runasvīrs Ibrahims Kalins Twitter vietnē jautāt: vai reliģijas brīvības jēdziens tagad izslēdz musulmaņus?
Rakstā, kurā nosodīts tiesas spriedums, starptautiskā nevalstiskā organizācija Human Rights Watch norādīja, ka arguments balstās uz kļūdainu priekšstatu, ka klienta iebildumi pret darbiniekiem, kas valkā reliģisku tērpu, var likumīgi pārspēt darbinieku tiesības.
Dalieties Ar Draugiem:
