Paskaidrots: kāpēc tiesas spriedums ir radījis bažas par 'Polexit'

Daudzi to raksturojuši kā soli, kas varētu novest pie legāla Polexit, jo tas ievieš dziļas problēmas sadarbībā starp Polijas un Eiropas tiesu. Vairāki tūkstoši poļu izgājuši ielās, lai vēlreiz apstiprinātu savu prasību palikt blokā.

Svētdien, 2021. gada 10. oktobrī, Varšavā, Polijā, demonstrācijā par atbalstu Polijas dalībai ES cilvēki tur mobilo tālruņu lukturīšus. (AP Photo/Czarek Sokolowski)

Polija un Eiropas Savienība šonedēļ piedzīvoja neveiksmi savās jau tā apgrūtinātajās attiecībās pēc tam, kad Polijas tiesa izvirzīja nopietnu izaicinājumu ES tiesiskajam regulējumam, atsevišķos jautājumos faktiski noraidot ES tiesību aktu pārākumu pār Polijas nacionālajiem tiesību aktiem.

chester bennington neto vērtība

Pretrunīgi vērtēto spriedumu aizstāvēja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, kurš mazināja tā ietekmi un sacīja, ka viņa valsts nav nelūgts viesis ES un tāpēc nepiekrīt, ka pret to izturas kā pret otrās šķiras valsti.

Daudzi to raksturojuši kā soli, kas varētu novest pie legāla Polexit, jo tas ievieš dziļas problēmas sadarbībā starp Polijas un Eiropas tiesu. Līdz ar to spriedums ir aicinājis bloka un vairāku citu dalībvalstu pretreakciju, izraisīja nacionālo sašutumu valstī, kas uzskata, ka tas cita starpā varētu apdraudēt Polijas piekļuvi ES fondiem. Vairāki tūkstoši poļu izgājuši ielās, lai vēlreiz apstiprinātu savu prasību palikt blokā.

Sabiedriskās domas aptaujas pastāvīgi liecina, ka Polijas vēlētāji atbalsta dalību ES.

Tātad, kāds ir nolēmums, kas ir izraisījis šo strīdu?

Polijas Konstitucionālais tribunāls ceturtdien nolēma, ka daži panti vienā no Eiropas Savienības primārajiem līgumiem nav saderīgi ar Polijas likumu. Būtībā tā paziņoja, ka ES tiesību aktiem nevajadzētu būt prioritāriem pār visiem valsts tiesību aktiem Polijā.

Šo juridisko izaicinājumu Eiropas blokam šā gada martā cēla pats Polijas premjerministrs. Tā ir unikāla situācija, jo tā ir pirmā reize kopš ES izveidošanas, kad kādas dalībvalsts līderis konstitucionālajā tiesā atklāti apšauba tās līgumus.

Spriedumā arī teikts, ka Polijas tiesnešiem nevajadzētu izmantot ES tiesību aktus, lai iztaujātu savus vienaudžus.

Kas ir novedis pie šāda sprieduma?

Viss sākās, kad Polijas tiesu sistēmā tika ieviestas dažas jaunas izmaiņas, īpaši kopš Polijas nacionālistiskās partijas Likums un taisnīgums nāca pie varas 2015. gadā. Valdošā partija ieviesa tiesību sistēmā grozījumus, kas palielināja valdības lielāku kontroli pār tiesnešiem, tādējādi samazinot tiesu neatkarību. daži aspekti.

Šīs jaunās izmaiņas nosodīja Eiropas Komisija, kā arī citas starptautiskās juridiskās institūcijas, apsūdzot valdību par pieaugošo politisko iejaukšanos un kontroli pār tiesu sistēmu.

Papildus tam Polija ieviesa jaunu Augstākās tiesas palātu, kurai bija tiesības sodīt tiesnešus par konkrētiem nolēmumiem. Šī palāta, pēc kritiķu domām, tika izmantota arī to tiesnešu apklusināšanai un sodīšanai, kuri bija runājuši pret valdību.

carson palmer alga

Komisija lūdza Eiropas Kopienu Tiesu (EKT) iekasēt Polijai ikdienas naudas sodu par šīs jaunās SC palātas darbības neapturēšanu. EKT arī nolēma, ka jaunā Polijas tiesnešu iecelšanas sistēma pārkāpj ES tiesību aktus. Tieši pēc šī sprieduma premjerministrs Moraveks martā iesniedza juridisku apstrīdēšanu.

Šo juridisko izaicinājumu Eiropas blokam šā gada martā izvirzīja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. (Fails)

Kā ES ir reaģējusi uz jaunāko juridisko izaicinājumu?

Paziņojumā ES norādīja, ka Polijas izaicinājums rada nopietnas bažas saistībā ar ES tiesību aktu pārākumu un Eiropas Savienības Tiesas autoritāti. Tā atkārtoja ES tiesiskās kārtības pamatprincipus, kas skaidri nosaka tās pārākumu pār visu dalībvalstu tiesību aktiem.

Mēs detalizēti analizēsim Polijas Konstitucionālā tribunāla spriedumu un lemsim par turpmākajiem soļiem. Komisija nevilcināsies izmantot savas līgumos noteiktās pilnvaras, lai nodrošinātu Savienības tiesību vienotu piemērošanu un integritāti.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka ir ļoti nobažījusies par Polijas rīcību. Esmu uzdevis komisijas dienestiem to rūpīgi un ātri analizēt. Pamatojoties uz to, mēs lemsim par turpmākajiem soļiem, viņa teica savā pirmajā publiskajā paziņojumā par šo jautājumu.

Uz to reaģējušas arī citas dalībvalstis, piemēram, Francija un Vācija, atgādinot Polijai par tās saistībām pret bloku. Polijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir morāls un juridisks pienākums pilnībā un bez nosacījumiem ievērot tās noteikumus, teikts piektdien izplatītajā Francijas un Vācijas ārlietu ministru kopīgajā paziņojumā.

Svētdien, 2021. gada 10. oktobrī, Varšavā, Polijā, protestētājs stāv pie partijas PiS, Likums un taisnīgums, partijas galvenās mītnes demonstrācijas laikā, atbalstot Polijas dalību ES. (AP)

Vai tas varētu izraisīt Polexit?

Pēc tam, kad spriedums saņēma plašu pretreakciju, premjerministrs atkārtoti uzsvēra faktu, ka Polija vēlas palikt ES, un sacīja, ka šis jautājums ir kļuvis par lielāku problēmu, nekā tas ir. Moraveckis un cits ievērojams politiskais līderis Jaroslavs Kačiņskis tā vietā vainojuši valsts opozīcijas partijas viltus ziņu izplatīšanā par izeju, lai cilvēkos radītu bailes.

Par Polexit iespējamību Moraveckis sociālajā tīklā 'Facebook' rakstīja, ka tas ir kaitīgs mīts, ko opozīcija izmanto savas idejas trūkumam par Polijas atbildīgo vietu Eiropā.

Tomēr citiem ir dažādi priekšstati par to, pie kā tas varētu novest. Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes prezidents un tagad Polijas lielākās opozīcijas grupas Pilsoniskā koalīcija vadītājs, sacīja, ka valsts raugās uz reālu izstāšanās iespēju. Mums ir jāglābj Polija, neviens to mūsu vietā neizdarīs, viņš rakstīja tviterī.

Kā uz to ir reaģējuši poļu iedzīvotāji?

Reaģējot uz spriedumu un atkārtojot savu nostāju par palikšanu ES, vairāk nekā 100 000 poļu svētdien izgāja ielās. Baidoties, ka Polija varētu pamest bloku, mītiņi notika visā valstī.

Turpinājums sekos… pic.twitter.com/ifkq8mznUl

---

evh neto vērtība

---

— Donalds Tusks (@donaldtusk) 2021. gada 10. oktobris

Saskaņā ar organizatoru teikto, protesta akcijas notika aptuveni simts pilsētās un galvaspilsētā Varšavā vien pulcējās vairāk nekā simts tūkstoši. Varēja redzēt cilvēkus plīvojam ar Polijas un ES karogus un kliedzam saukļus Mēs paliekam. Šajos protestos piedalījās vairāki opozīcijas pārstāvji, politiskie aktīvisti un citi.

Pat sabiedriskās domas aptaujas konsekventi uzrādījušas spēcīgu vēlētāju atbalstu dalībai ES, vēsta BBC.

Ko Polija varētu zaudēt visa šī starpā?

Spriedums ir novedis Polijas un ES attiecības krīzes stāvoklī. Tā kā ES valstij nodrošina tirdzniecību, darbavietas un citus labumus, šis strīds varētu to ietekmēt. Paredzams, ka ES amatpersonas šomēnes apstiprinās arī finansējumu Polijai. Taču pēdējais spriedums to sarežģī, jo dažas amatpersonas aicinājušas iesaldēt visa veida finanšu plūsmas uz valsti.

Biļetens| Noklikšķiniet, lai savā iesūtnē saņemtu dienas labākos skaidrojumus

Dalieties Ar Draugiem: