Paskaidrots: Kas ir aiz nesenā spriedzes starp Turciju un Grieķiju
Abas valstis turpina pretoties viena otrai par gadu desmitiem ilgušo Kipras konfliktu, un divas reizes ir gandrīz sākušas karu par izpētes tiesībām Egejas jūrā.
Eid al-Adha lūgšanas Bizantijas laikmeta Hagia Sophia iekšienē. Viena no problēmām, ar kurām pēdējā laikā ir saskārusies Turcija un Grieķija, ir Sv. Sofijas pārveidošana par mošeju. (Foto: AP) NATO sabiedrotās Turcijas un Grieķijas pēdējo divu nedēļu laikā divas reizes ir bloķējušas ragus – vispirms pēc tam, kad Turcija pārveidoja 1500 gadus veco Sofijas katedrāli no muzeja par mošeju, un pēc tam par to, kurš varēs izpētīt ogļūdeņražus Vidusjūras austrumu daļā.
Abu valstu attiecības šogad ir piedzīvojušas ievērojamu lejupslīdi. Februārī Turcija bija ļāvusi tūkstošiem migrantu šķērsot Grieķijas un Eiropas Savienības robežu, satraucot pēdējo.
Vidusjūras kaimiņi
gabriel eugene aubry
Gadsimtiem ilgi Turcijai un Grieķijai ir bijusi kopīga vēsture. Grieķija 1830. gadā ieguva neatkarību no mūsdienu Turcijas priekšteces Osmaņu impērijas. 1923. gadā abas valstis apmainījās ar saviem musulmaņiem un kristiešiem — migrāciju, kuras mērogu vēsturē ir pārspējusi tikai Indijas sadalīšana.
Abas valstis turpina pretoties viena otrai par gadu desmitiem ilgušo Kipras konfliktu, un divas reizes ir gandrīz sākušas karu par izpētes tiesībām Egejas jūrā.
Lasīt arī | Paskaidrots: Kāpēc Ekvadoru saniknoja Ķīnas flotile netālu no tās ūdeņiem
Abas valstis tomēr ir daļa no 30 NATO dalībvalstu alianses, un Turcija oficiāli ir kandidāte uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā, kuras sastāvā ir Grieķija.
Sv. Sofijas rinda
Gadsimtiem vecā Sv. Sofijas katedrāle, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, sākotnēji bija katedrāle Bizantijas impērijā, pirms tā tika pārvērsta par mošeju 1453. gadā, kad Konstantinopole krita sultāna Mehmeta II Osmaņu spēku rokās.
Tomēr pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Turcijas Republikas dibinātājs Mustafa Kemals Ataturks slēdza mošeju un pārvērta to par muzeju, cenšoties padarīt valsti laicīgāku.
Daudzi grieķi turpina cienīt Hagia Sophia un uzskata to par galveno pareizticīgās kristietības sastāvdaļu. Tātad, kad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pagājušajā mēnesī deva rīkojumu atvērt šo struktūru musulmaņu pielūgsmei, spriedze saasinājās.
24. jūlijā, kad Sv. Sofijas katedrālē pirmo reizi 90 gadu laikā notika piektdienas lūgšanas, protestējot visā Grieķijā, skanēja baznīcu zvani. Grieķijas premjerministrs Kiriakoss Mitsotakis nosauca šīs vietas pārveidošanu par aizskārumu 21. gadsimta civilizācijai, raksturojot Turcijas soli kā vājuma pierādījumu.
Dienu vēlāk Turcijas Ārlietu ministrija atbildēja, sakot, ka Grieķija vēlreiz izrādīja savu naidīgumu pret islāmu un Turciju, aizbildinoties ar to, ka Sv. Sofijas mošeja tika atvērta lūgšanām.
Vidusjūras austrumu strīds
40 gadus Turcija un Grieķija ir domstarpības par tiesībām uz Vidusjūras austrumu daļu un Egejas jūru, kas aptver ievērojamas naftas un gāzes atradnes.
21. jūlijā Turcija paziņoja, ka urbšanas kuģis Oruc Reis pētīs strīdīgo jūras daļu, lai iegūtu naftu un gāzi. Grieķija atbildēja, nosūtot gaisa spēkus, jūras spēkus un krasta apsardzi paaugstinātā gatavībā.
Izskaidrotstagad ir ieslēgtsTelegramma. Klikšķis šeit, lai pievienotos mūsu kanālam (@ieexplained) un esiet informēts par jaunāko
Francijas prezidents Emanuels Makrons pauda atbalstu Grieķijai un sacīja, ka Turcijai ir jāpiemēro sankcijas par tās pārkāpumiem Egejas jūrā.
Pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles iejaukšanās Turcija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir apturējusi urbšanas operāciju un ir gatava apspriest šo jautājumu ar Grieķiju.
Dalieties Ar Draugiem:
