Iziet no aptaujām un kāpēc panelis tās ierobežo: atbildēts uz visiem jūsu jautājumiem
Redaktors ir arestēts par 2010. gada vēlēšanu likuma pārkāpšanu par vēlēšanu rezultātu publicēšanu, kamēr vēl notiek vēlēšanas. Indian Express skaidro apmaļu izcelsmi un iemeslus.

Iesākumā, kas ir izslēgšanas aptauja? Un kā tas atšķiras no sabiedriskās domas aptaujas?
Cillian murphy slavenību neto vērtība
Sabiedriskās domas aptauja ir priekšvēlēšanu aptauja, lai apkopotu vēlētāju viedokli par dažādiem ar vēlēšanām saistītiem jautājumiem. Savukārt uzreiz pēc tam, kad cilvēki ir nobalsojuši, tiek veikta aptauja, kurā tiek novērtēts atbalsts politiskajām partijām un to kandidātiem.
Bet kāpēc Vēlēšanu komisija (EK) iebilst pret sabiedriskās domas aptauju un vēlēšanu aptauju atspoguļošanu medijos daudzfāžu vēlēšanu laikā?
Abu veidu aptaujas var būt pretrunīgas, ja tiek uzskatīts, ka aģentūra, kas tās veic, ir neobjektīva. Kritiķi saka, ka šo aptauju prognozes var ietekmēt jautājumu izvēle, formulējums un laiks, kā arī atlasītās izlases veids. Politiskās partijas bieži apgalvo, ka daudzas viedokļu aptaujas un aptaujas ir motivētas un sponsorētas no konkurentu puses, un tām var būt kropļojoša ietekme uz vēlētāju izvēli ieilgušajās vēlēšanās, nevis vienkārši atspoguļojot sabiedrības noskaņojumu vai uzskatus.
Skatīties | 2017. gada asamblejas vēlēšanas: kā UP ir balsojis pagātnē
Kad EK pirmo reizi mēģināja ierobežot šādas aptaujas?
EK notika pirmā konsultācija ar politiskajām partijām par izstāšanos un sabiedriskās domas aptaujām 1997. gada 22. decembrī, kad Dr. M. Gils bija galvenais vēlēšanu komisārs, un pēc tam 23. decembrī notika vēl viena. Sanāksmēs lielākās daļas valstu un valstu partiju pārstāvji teica šīs aptaujas. bija nezinātniski un cieta no aizspriedumiem attiecībā uz paraugu lielumu un raksturu.
Drīz pēc tam, 1998. gada 11. janvārī, kad tuvojās Lok Sabha aptaujas un asamblejas vēlēšanas Gudžaratā, Himašalpradešā, Meghalajā, Nagalendā un Tripurā, Vēlēšanu komisija saskaņā ar Konstitūcijas 324. pantu izdeva vadlīnijas, aizliedzot laikrakstiem un ziņu kanāliem publicēt. priekšvēlēšanu aptauju un vēlēšanu aptauju rezultāti laikā no 14. februāra pulksten 17.00 līdz 7. marta pulksten 17. Pirmās balsis vēlēšanās bija paredzēts nodot 1998. gada 16. februārī, bet pēdējās – 7. martā.
EK arī noteica, ka, apkopojot aptaujas un sabiedriskās domas aptauju rezultātus, laikrakstiem un kanāliem ir jāatklāj vēlētāju izlases lielums, aptaujas metodoloģijas detaļas, kļūdas robežas un aptaujas aģentūras pagātne.
Kā mediji reaģēja uz vēlēšanu komisijas vadlīnijām?
Bija spēcīgi protesti gan no drukātajiem, gan elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri apgalvoja, ka vadlīnijas pārkāpj viņu pamattiesības uz vārda un vārda brīvību. EK rīkojums tika apstrīdēts Augstākajā tiesā un Deli un Radžastānas Augstākajās tiesās. Lūgumrakstus iesniedza Frontline un tā toreizējais redaktors N Ram, tamilu nedēļas izdevums Nakkeeran un tā toreizējais redaktors R Rajagopal un S N Tiwari, privātpersona no Radžastānas.
Augstākā tiesa šo lietu izskatīja steidzami, taču neapturēja Komisijas vadlīnijas, padarot 1998. gada Lok Sabha vēlēšanas par vienīgajām vēlēšanām valstī, kurās gandrīz mēnesi bija aizliegtas gan sabiedriskās domas, gan vēlētāju aptaujas.
Lasīt | Tiešsaistes redaktors Dainik Jagran arestēts par UP izejas aptaujas ievietošanu
Labi, bet kāpēc pašreizējais EK aizliegums attiecas tikai uz izstāšanās aptaujām?
Pēc 1998. gada panākumiem EK vēlreiz mēģināja atsaukties uz šīm pamatnostādnēm pirms Lok Sabha vēlēšanām 1999. gadā. Taču daļa plašsaziņas līdzekļu atteicās tai sekot, liekot EK vērsties tiesā. Jautājums tika nodots Augstākās tiesas Konstitucionālajai tiesai, kas pauda bažas par pamatnostādņu konstitucionālo spēkā esamību. Pēc tam, kad kolēģija konstatēja, ka EK nevar īstenot šādas pamatnostādnes, ja nav likumā noteiktas sankcijas, Komisija atsauca savus plānus.
2004. gadā EK vērsās Tieslietu ministrijā ar sešu nacionālo partiju un 18 valstu partiju atbalstu, cenšoties izdarīt grozījumus Tautas pārstāvības likumā, lai paredzētu aizliegumu veikt gan izstāšanās, gan sabiedriskās domas aptaujas Komisijas noteiktajā laika posmā. . Ieteikums tika pieņemts daļēji, un 2010. gada februārī ierobežojumi tika noteikti tikai aptaujām, ieviešot likumā 126. A sadaļu.
2013.gada novembrī EK notika konsultācijas ar politiskajām partijām, lai atdzīvinātu savu prasību ierobežot arī priekšvēlēšanu sabiedriskās domas aptaujas. Visas politiskās partijas, izņemot BJP, atbalstīja ierosinājumu aizliegt publiskot sabiedriskās domas aptauju rezultātus no vēlēšanu paziņošanas dienas līdz balsošanas beigām. Ierosinājums nosūtīts Juridiskajai ministrijai, taču līdz šim nekādas darbības saistībā ar to nav veiktas.
Vai EK rīkojums pret Dainik Jagran redaktoriem ir bezprecedenta gadījums?
2007. gada februārī Pendžabā Asamblejas vēlēšanu laikā Komisija bija lūgusi 20 apgabalu apgabalu vēlēšanu amatpersonām iesniegt atsevišķas sūdzības pret NDTV direktoru Pranoju Roju par apsūdzībām, ka kanāls balsošanas laikā pārraidījis izstāšanās aptaujām līdzīgas prognozes. Atšķirība Jagran lietā ir tāda, ka DEO tika uzdots ierosināt krimināllietas saskaņā ar IPC 188. pantu (valsts ierēdņa pienācīgi izsludināta rīkojuma neievērošana), kas ir atzīstams pārkāpums, un tāpēc otrdien tika aizturēts Jagran tiešsaistes redaktors. Šašens Šekhars Tripati.
Kā citas valstis izturas ar priekšvēlēšanu un izbraukuma aptaujām?
Sešpadsmit Eiropas Savienības valstis aizliedz ziņot par sabiedriskās domas aptaujām, un aizlieguma termiņi svārstās no pilna mēneša līdz tikai 24 stundām pirms balsošanas dienas. Tikai Itālijā, Slovākijā un Luksemburgā ir noteikts aizliegums uz ilgāku par 7 dienām. 1977. gadā Francijas noteiktais 7 dienu pārtraukums tika atcelts ar tiesas rīkojumu, kurā tika uzskatīts, ka tas pārkāpj vārda brīvību. Francijas aizliegums ir samazināts līdz 24 stundām pirms balsošanas dienas.
Apvienotajā Karalistē sabiedriskās domas aptauju rezultātu publicēšanai nav ierobežojumu, taču aptaujas rezultātus nevar publicēt, kamēr nav beidzies balsošana.
Amerikas Savienotajās Valstīs sabiedriskās domas aptauju atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos tiek uzskatīta par vārda brīvības neatņemamu sastāvdaļu vēlēšanās, un to publicēšana ir atļauta jebkurā laikā. Vienīgais ierobežojums, kas pastāv — neziņot par iespējamiem izbraukuma aptauju rezultātiem pirms balsošanas beigām vēlēšanu dienā — ir tāds, ko ziņu organizācijas, kas pasūta aptaujas, brīvprātīgi uzliek sev.
Dalieties Ar Draugiem: