Paskaidrots: Kas ir 2001 FO32, lielākais asteroīds, kas šogad iet garām Zemei?

Lielākais asteroīds 2001 FO32 svētdien pabrauks garām ar aptuveni 124 000 km/h – ātrāk nekā ātrums, ar kādu lielākā daļa asteroīdu sastopas ar Zemi.

Šajā fotoattēlā ir redzams skats no NASA infrasarkanā teleskopa kupola iekšpuses novērošanas nakts laikā. 3,2 metru (10,5 pēdas) teleskops Havaju salu Mauna Kea virsotnē tiks izmantots asteroīda 2001 FO32 infrasarkanā spektra mērīšanai. (Avots: NASA/JPL-Caltech)

21. martā vistuvāk atradīsies lielākais asteroīds, kas, kā prognozēts, 2021. gadā paies garām Zemei. Tas nenonāks tuvāk par 2 miljoniem km no Zemes, taču tas sniegs vērtīgu zinātnisku iespēju astronomiem, kuri varēs labi apskatīt akmeņainu relikviju, kas izveidojās mūsu Saules sistēmas rītausmā.

To sauc 2001 FO32. Sadursme ar mūsu planētu nedraud ne tagad, ne gadsimtiem ilgi.

Biļetens| Noklikšķiniet, lai savā iesūtnē iegūtu dienas labākos skaidrojumus

Ātrums un attālums

Zinātnieki ļoti precīzi zina tās orbītas ceļu ap Sauli, jo tā tika atklāta pirms 20 gadiem un kopš tā laika tiek izsekota.

Salīdzinājumam, kad tas ir vistuvāk, 2 miljonu km attālums ir 5¼ reizes lielāks par attālumu no Zemes līdz Mēnesim. Tomēr šis attālums ir tuvs astronomiskā ziņā, tāpēc 2001 FO32 ir atzīts par potenciāli bīstamu asteroīdu.

Frankie Muniz vērts

Šīs pieejas laikā 2001. gada FO32 pabrauks garām ar aptuveni 124 000 km/h — ātrāk nekā ātrums, ar kādu lielākā daļa asteroīdu saskaras ar Zemi. Iemesls asteroīda neparasti ātrai tuvuma tuvināšanai ir tā ļoti ekscentriskā orbīta ap Sauli, orbīta, kas ir nosvērta par 39° pret Zemes orbitālo plakni. Šī orbīta ved asteroīdu tuvāk Saulei nekā Merkurs un divreiz tālāk no Saules nekā Marss.

Kad 2001. gada FO32 veic savu iekšējo Saules sistēmas ceļojumu, asteroīds uzņem ātrumu. Paziņojumā, kurā tika paziņots par gaidāmo pieeju, NASA salīdzināja asteroīda ātruma palielināšanos ar skeitbordista ripošanu pa puscauruli. Vēlāk asteroīds palēninās pēc tam, kad tas ir izmests atpakaļ dziļā kosmosā un pagriežas atpakaļ pret Sauli. Tas veic vienu orbītu ik pēc 810 dienām (apmēram 2¼ gadus).

Pēc īsas vizītes 2001. gada FO32 turpinās savu vientuļo ceļojumu, tik tuvu Zemei atkal nenonākot līdz 2052. gadam, kad tas paies garām aptuveni septiņos Mēness attālumos jeb 2,8 miljonu km attālumā.

Pat ja tas atrodas skalas mazākajā galā, 2001. gada FO32 joprojām būs lielākais asteroīds, kas 2021. gadā pagājis tik tuvu mūsu planētai. Pēdējā īpaši lielā asteroīda tuvums bija 1998. gada OR2 tuvošanās 2020. gada 29. aprīlī. Savukārt 2001. g. FO32 ir nedaudz mazāks par 1998 OR2, tas būs trīs reizes tuvāk Zemei.

Apmeklētāja izpēte

21. marta tikšanās dos iespēju astronomiem iegūt precīzāku izpratni par asteroīda izmēru un albedo (t.i., cik gaiša vai atstarojoša ir tā virsma) un aptuvenu priekšstatu par tā sastāvu.

Kad saules gaisma sasniedz asteroīda virsmu, iežu minerāli absorbē dažus viļņu garumus, bet atstaro citus. Pētot no virsmas atstarojošās gaismas spektru, astronomi var izmērīt minerālu ķīmiskos pirkstu nospiedumus uz asteroīda virsmas.

Vairāk nekā 95% Zemei tuvu esošo asteroīdu, kuru izmērs ir 2001 FO32 vai lielāks, ir atklāti, izsekoti un kataloģizēti. Nevienam no katalogā esošajiem lielajiem asteroīdiem nav nekādu izredžu trāpīt Zemei nākamā gadsimta laikā, un ir ļoti maz ticams, ka kāds no atlikušajiem šāda izmēra neatklātajiem asteroīdiem varētu ietekmēt Zemi. Tomēr turpinās centieni atklāt visus asteroīdus, kas varētu radīt trieciena draudus.

(Avots: NASA)

Dalieties Ar Draugiem:

kāda ir Dwyane Wade neto vērtība