Paskaidrots: 5 gadus pēc terora uzbrukuma, kāpēc Charlie Hebdo ir pārpublicējis pravieša karikatūras

Charlie Hebdo: Sākoties 2015. gada uzbrukuma teroristu līdzdalībnieku prāvai, franču satīriskais žurnāls norāda, ka zīmējumi pieder vēsturei, un tos nevar izdzēst.

Ceremonijas laikā kāda persona tur rokās zīmi “Je Suis Charlie” (es esmu Čārlijs), lai godinātu apšaudes upurus pie Francijas satīras laikraksta Charlie Hebdo Parīzē (Reuters/File)

Piecus gadus pēc tam, kad islāmistu teroristi iebruka tās birojos Parīzē un nogalināja 12 cilvēkus un ievainoja vismaz 11, otrdien, 1.septembrī, franču satīriskais žurnāls Charlie Hebdo. pārpublicēja pretrunīgi vērtētās karikatūras attēlots pravietis, kurš bija izraisījis šo uzbrukumu.

Starp tiem, kas tika nogalināti 2015. gada 7. janvāra uzbrukums brāļi Saīds un Šerifs Kuači, bija vairāki karikatūristi, tostarp daži no Francijas slavenākajiem. Slaktiņš atstāja dziļu rētu un izraisīja globālas debates par vārda brīvību, zaimošanu un reliģiju.

Karikatūras tika atkārtoti izdrukātas dienu pirms paredzētās prāvas atklāšanas pret 14 aizdomās turētajiem līdzdalībniekiem, kuri tika apsūdzēti loģistikas un materiālā atbalsta sniegšanā abiem teroristiem. Pašus brāļus Kuači 2015. gada 9. janvārī sadursmē pie Parīzes nogalināja franču žandarmi.

Aizdomās turamie tuvāko mēnešu laikā tiks tiesāti ar vairākām apsūdzībām, tostarp par līdzdalību slepkavībā un teroristu sazvērestībā, Parīzes ziemeļrietumu tiesas namā.

Kāpēc Charlie Hebdo pārpublicēja karikatūras?

Daudzi uzskata, ka, pārpublicējot karikatūras dienu pirms nozīmīgā tiesas procesa, ikonoklastiskais franču izdevums centās sniegt skaļu un izaicinošu paziņojumu, atbalstot vārda un vārda brīvību. Daži citi ir teikuši, ka ar savu provokatīvo darbību Charlie Hebdo lieki no jauna atver vecās brūces.

Redakcionālajā piezīmē, kas pievienota jaunajam izdevumam, izdevniecības direktors Lorāns ‘Riss’ Suriso, kurš 2015. gada uzbrukumā guva savainojumus, rakstīja: Mēs nekad nepadosimies. Naids, kas mūs skāra, joprojām pastāv, un kopš 2015. gada ir vajadzīgs laiks, lai mutētu, mainītu savu izskatu, paliktu nepamanītam un klusi turpinātu savu nežēlīgo krusta karu.

Starp tiem, kas tika nogalināti 2015. gada 7. janvāra brāļu Saida un Šerifa Kuači uzbrukumā, bija vairāki karikatūristi, tostarp daži no Francijas slavenākajiem. (Fotoattēla fails)

Sūriso, kurš priekšvārdā nosauca katru no uzbrukuma upuriem, sacīja, ka vienīgie iemesli karikatūras vairs nepublicēt ir politiska vai žurnālistiska gļēvums, liecina mediji. Zīmējumi pieder vēsturei, un vēsturi nevar ne pārrakstīt, ne izdzēst, teikts žurnālā.

marcus lemonis neto vērtība forbes 2018

Charlie Hebdo ir bijusi provokāciju vēsture

Uz žurnāla jaunākā izdevuma vāka ir visas 12 karikatūras, kas tika kritizētas visā pasaulē un izraisīja vardarbīgus protestus dažās musulmaņu valstīs.

Karikatūras pirmo reizi publicēja Dānijas laikraksts Jyllands-Posten 2005. gada 30. septembrī, un pēc tam nākamajā gadā tās atkārtoti izdeva Charlie Hebdo. Jyllands-Posten apgalvoja, ka karikatūras bija paredzētas kā komentārs par baiļu un pašcenzūras kultūru Dānijas plašsaziņas līdzekļos.

lisa boothe instagram

Musulmaņu grupas nosodīja karikatūras, norādot, ka tās ir zaimojošas. Viņi arī tika stingri kritizēti par stereotipu veicināšanu par musulmaņiem un par to, ka viņi negodīgi tiek dēvēti par teroristiem.

Dažos mēnešos pēc karikatūru publicēšanas žurnālos Jyllands-Posten un Charlie Hebdo visā Āzijā un Tuvajos Austrumos izcēlās vardarbīgi protesti. Musulmaņu valstu reliģiskie līderi aicināja boikotēt Dānijas preces. Laikraksta galvenais redaktors galu galā izteica garu atvainošanos par karikatūru publicēšanu, kas, viņaprāt, izraisījusi nopietnus pārpratumus.

Francijā tiesā tika uzvarēts mēģinājums iesūdzēt Charlie Hebdo par naida runu. 2011. un 2012. gadā žurnāls atkal publicēja ilustrācijas, kas bija aizskarošas musulmaņiem un izraisīja kritiku un pretreakciju, kas ietvēra ugunsbumbas uzbrukumu tā birojam.

Izskaidrotstagad ir ieslēgtsTelegramma. Klikšķis šeit, lai pievienotos mūsu kanālam (@ieexplained) un esiet informēts par jaunāko

Kas notika Charlie Hebdo birojā 2015. gadā?

Brāļi Kuači, franču izcelsmes alžīriešu imigrantu dēli, iebruka Charlie Hebdo birojā Parīzē, bruņojušies ar Kalašņikova automātiem, granātām un pistolēm. Starp 12 cilvēkiem, ko viņi nogalināja, bija toreizējais redaktors Stéphane Charbonnier, satīriskais karikatūrists un žurnālists, kas plaši pazīstams kā 'Čarbs'.

Šajā 2012. gada faila fotoattēlā Charbs, satīriskā nedēļas izdevuma Charlie Hebdo izdevējdarbības direktors, parāda laikraksta pirmo lapu, kad viņš pozē fotogrāfiem Parīzē. (AP)

Tā laika plašsaziņas līdzekļu ziņojumos teikts, ka daudzi liecinieki dzirdēja bruņotos cilvēkus arābu valodā saucam “Mēs esam atriebuši pravieti un Dievs ir liels”, vienlaikus saucot žurnālistus un karikatūristus vārdā. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās Jemenā bāzētais Al-Qaeda Arābijas pussalā (AQAP), kas pazīstams arī kā Ansar al-Sharia.

Policija ieradās notikuma vietā tieši brīdī, kad teroristi pameta ēku. Video, ko uzņēma žurnālisti un citi, bija redzams, kā uzbrucēji pirms izbraukšanas šauj uz policijas transportlīdzekli.

2015. gada 9. janvārī, tajā pašā dienā, kad franču aģenti nogalināja brāļus Kuači pilsētā Dammartin-en-Goële, aptuveni 30 km uz ziemeļaustrumiem no Parīzes centra, viens no viņu draugiem Eimija Kulibali uzbruka ebreju lielveikalam Parīzē un nogalināja vismaz četrus ebreju vīriešus un vienu policistu, pirms tika nošauts.

Kāda ir bijusi reakcija uz žurnāla lēmumu pārpublicēt karikatūras?

Pakistānas Ārlietu ministrija ar oficiālo Twitter rokturi pirmdien visstingrākajā veidā nosodīja franču žurnāla Charlie Hebdo lēmumu atkārtoti publicēt () dziļi aizskarošo Svētā pravieša karikatūru. Runasvīrs Zahids Hafēzs Čaudri sacīja: šādu apzinātu rīcību, lai aizskartu miljardu musulmaņu noskaņojumu, nevar attaisnot kā preses brīvības vai vārda brīvības izmantošanu. Šādas darbības grauj globālās tieksmes pēc mierīgas līdzāspastāvēšanas, kā arī sociālās un starpkonfesionālās harmonijas.

Šajā 2015. gada 14. janvāra faila fotoattēlā pie Charlie Hebdo galvenās mītnes Parīzē atrodas ziedi (AP Photo/Jacques Brinon, File)

Francijas Musulmaņu pielūgsmes padomes (CFCM) prezidents Mohammeds Musaoui mudināja cilvēkus ignorēt karikatūras. Karikatūras brīvība ir garantēta visiem, brīvība mīlēt vai nemīlēt (karikatūras) arī. Nekas nevar attaisnot vardarbību, sacīja Moussaoui AFP .

Kas notiks Charlie Hebdo tiesas prāvā?

Trešdien tiks tiesāti 14 cilvēki - 13 vīrieši un viena sieviete, kas apsūdzēti par ieroču nodrošināšanu un loģistikas atbalstu uzbrukumu laikā. Tiesas procesam sākotnēji bija jāsākas martā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ tā tika atlikta. Paredzams, ka tas turpināsies līdz novembrim.

Francijas raidorganizācija RFI vēsta, ka visi uzbrukumā izdzīvojušie tuvāko mēnešu laikā, visticamāk, liecinās Parīzes tiesas zālē. Tiek uzskatīts, ka prāvā ir aptuveni 200 prasītāju, ziņoja BBC.

gucci mane alga

Francijas iekšlietu ministrs Žerārs Darmanins nosaucis prāvu par vēsturisku un paziņojis, ka cīņa pret islāmistu terorismu ir valdības galvenā prioritāte.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien sacīja, ka tā nav viņa vieta, lai spriestu par Charlie Hebdo lēmumu atkārtoti publicēt karikatūras.

Makrons, runājot vizītes laikā Libānā, sacīja, ka ir svarīgi, lai Francijas pilsoņi būtu cieņā vienam pret otru un izvairītos no naida dialoga, taču viņš nekritizēs žurnāla lēmumu pārpublicēt karikatūru, vēsta DW, citējot franču raidorganizāciju. BFM TV.

Dalieties Ar Draugiem: